Privāto mājsaimniecību skaits un vidējais lielums
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Privāto mājsaimniecību skaita datus izmanto, lai novērtētu mājsaimniecību skaitu, to vidējo lielumu un mājsaimniecībā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu Latvijā, statistiskajos reģionos un sadalījumā pēc republikas pilsētām un pēc pilsētām un laukiem.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
N/A
Ģenerālkopa
Personas, kuras iekļautas iedzīvotāju skaita novērtējumā un kuras nedzīvo institucionālajos mājokļos.
3. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: LFS Specific topics / Number and size of households
4. Statistikas procesi
Datu avots
Izmantotie datu avoti:
- CSP iedzīvotāju skaita novērtējums gada sākumā;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati;
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati par personām brīvības atņemšanas iestādēs;
- Labklājības ministrijas SPOLIS pašvaldību sniegtā informācija par patversmes un sociālo pakalpojumu saņēmējiem;
- VSAA dati par personām, kuras atrodas pansionātos un saņem pensiju.
Līdz 2014. gadam privāto mājsaimniecību skaits tika iegūts aprēķinu rezultātā, kas veikti, izmantojot vairākus datu avotus:
- CSP apkopotās datu kopas: "Darbaspēka izlases apsekojums", "Mājsaimniecības budžeta apsekojums", "Kopienas statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem" un "Augstskolas un koledžas";
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati par personām brīvības atņemšanas iestādēs;
- Labklājības ministrijas dati par personām sociālās aprūpes iestādēs, vietu skaitu pašvaldību bezpajumtnieku patversmēs;
- Slimību kontroles un profilakses centra dati par personām, kuras ilgstoši uzturas narkoloģijas un psihiatrijas slimnīcās;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par pastāvīgajiem iedzīvotājiem gada sākumā.
Datu vākšana
N/A
Datu apkopošana
Privāto mājsaimniecību skaits tiek iegūts aprēķinu rezultātā. Aprēķinā izmantota informācija par tām personām, kuras iekļautas iedzīvotāju skaita novērtējumā un kuras nedzīvo institucionālajos mājokļos.
Aprēķinos tiek iegūts vidējais privātās mājsaimniecības lielums.
Līdz 2014. gadam tika pieņemts uzskatīt, ka mājsaimniecība ir vairākās personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits institucionālajās mājsaimniecībās aprēķināts, izmantojot 2011. gada tautas skaitīšanas datus.
Sākot ar 2015. gadu, mainīta privāto mājsaimniecību skaita definīcija, pieņemot, ka viens mājoklis ir viena mājsaimniecība. Aprēķinos vairs netiek izmantoti apsekojumu dati, bet administratīvie dati par mājokļiem un tajos deklarētajām personām.
Sākot ar 2019. gadu, privāto mājsaimniecību skaitu aprēķina, izmantojot personu reģistrēto dzīvesvietu. Personām, kuras deklarētas novada līmenī, tiek pievienota faktiskā dzīvesvieta.