Privāto mājsaimniecību skaits un vidējais lielums

Privāto mājsaimniecību skaita datus izmanto, lai novērtētu mājsaimniecību skaitu, to vidējo lielumu un mājsaimniecībā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu Latvijā, statistiskajos reģionos un sadalījumā pēc republikas pilsētām un pēc pilsētām un laukiem.

Pastāvīgais iedzīvotājs.

Personas, kuras iekļautas iedzīvotāju skaita novērtējumā un kuras nedzīvo institucionālajos mājokļos.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu;
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/543, ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Statistikas datubāze

Eurostat datubāzē publicē tautas skaitīšanas rādītājus, kas ir teritoriāli salīdzināmi starp ES valstīm.

Mājsaimniecības vidējā lieluma rādītāja aprēķins:

Līdz 2014. gadam:

Mājsaimniecība - vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Mājsaimniecības vidējais lielums - aprēķināts, izmantojot lielāko mājsaimniecību apsekojumu datus.

Sākot ar 2015. gadu:

Mājsaimniecība - visi vienā mājoklī dzīvojošie (viena vai vairākas personas) neatkarīgi no tā kā tiek segti mājsaimniecības izdevumi.

Mājsaimniecības vidējais lielums - aprēķināts atbilstoši CSP iedzīvotāju skaita novērtējumam.

Iedzīvotāju skaits privātajās mājsaimniecībās - aprēķināts, izmantojot CSP veikto pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējumu, kā arī informāciju no Iedzīvotāju reģistra un administratīvajiem datu avotiem par personām kolektīvajās mājsaimniecībās.

Sākot ar 2016. gadu mājsaimniecību skaita un vidējā lieluma rādītāji reģionos nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu rādītājiem.

2016. gada trešajā ceturksnī, realizējot projektu 'Teritoriālās statistikas (galvenokārt pilsētas) iegūšana', pārskatīts esošais algoritms iedzīvotāju teritoriālā izvietojuma - faktiskās dzīvesvietas aprēķināšanai. Algoritms papildināts, nodrošinot precīzāku iedzīvotāju skaita novērtējumu pagastos, novados, pilsētās un reģionos. Atbilstoši jaunajam algoritmam veikti pārrēķini rādītājiem uz 2016. gada sākumu, tai skaitā mājsaimniecību lielums un iedzīvotāju skaits privātajās mājsaimniecībās.

Dati līdz 2018. gadam publicēti pēc personas faktiskās dzīvesvietas. Kopš 2019. gada mainīta metodoloģija - dati publicēti pēc reģistrētās dzīvesvietas un personas, kuras bija reģistrētas ciema vai mājas līmenī pēc iespējas iekļautas dzīvokļos, kā arī personas, kurām nav zināms adresācijas kods, nav iekļautas privātajām mājsaimniecībām piederošo iedzīvotāju skaitā (aptuveni 4-5 tūkstoši iedzīvotāju).

N/A

Izmantotie datu avoti:

• CSP iedzīvotāju skaita novērtējums gada sākumā;
• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati;
• Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati par personām brīvības atņemšanas iestādēs;
• Labklājības ministrijas SPOLIS pašvaldību sniegtā informācija par patversmes un sociālo pakalpojumu saņēmējiem;
• VSAA dati par personām, kuras atrodas pansionātos un saņem pensiju.

Līdz 2014. gadam privāto mājsaimniecību skaits tika iegūts aprēķinu rezultātā, kas veikti, izmantojot vairākus datu avotus:

• CSP apkopotās datu kopas: "Darbaspēka izlases apsekojums", "Mājsaimniecības budžeta apsekojums", "Kopienas statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem" un "Augstskolas un koledžas";
• Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati par personām brīvības atņemšanas iestādēs;
• Labklājības ministrijas dati par personām sociālās aprūpes iestādēs, vietu skaitu pašvaldību bezpajumtnieku patversmēs;
• Slimību kontroles un profilakses centra dati par personām, kuras ilgstoši uzturas narkoloģijas un psihiatrijas slimnīcās;
• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par pastāvīgajiem iedzīvotājiem gada sākumā.

Informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums (administratīvie dati).

Privāto mājsaimniecību skaits tiek iegūts aprēķinu rezultātā. Aprēķinā izmantota informācija par tām personām, kuras iekļautas iedzīvotāju skaita novērtējumā un kuras nedzīvo institucionālajos mājokļos.

Aprēķinos tiek iegūts vidējais privātās mājsaimniecības lielums. 

Līdz 2014. gadam tika pieņemts uzskatīt, ka mājsaimniecība ir vairākās personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits institucionālajās mājsaimniecībās aprēķināts, izmantojot 2011. gada tautas skaitīšanas datus.

Sākot ar 2015. gadu, mainīta privāto mājsaimniecību skaita definīcija, pieņemot, ka viens mājoklis ir viena mājsaimniecība. Aprēķinos vairs netiek izmantoti apsekojumu dati, bet administratīvie dati par mājokļiem un tajos deklarētajām personām. 

Sākot ar 2019. gadu, privāto mājsaimniecību skaitu aprēķina, izmantojot personu reģistrēto dzīvesvietu. Personām, kuras deklarētas novada līmenī, tiek pievienota faktiskā dzīvesvieta.