Nodarbinātība un bezdarbs

Informācija par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti (nodarbinātību un bezdarbu) iegūta no Latvijas nepārtrauktā darbaspēka izlases veida apsekojuma (DSA). Darbaspēka apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti – raksturot darbaspēku pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, profesijām pašreizējā darbavietā (nodarbinātajiem) vai pēdējā darbavietā (bezdarbniekiem) un citus rādītājus par darba tirgu.

N/A

DSA ir divas mērķa populācijas:

1. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas pārskata periodā dzīvo privātās mājsaimniecībās un ir 15–89 gadus veci (līdz 2020. gadam – 15–74 gadus veci);
2. privātās mājsaimniecības, kurās vismaz viens mājsaimniecības loceklis pārskata periodā ir 15–89 gadus vecs (līdz 2020. gadam – 15–74 gadus vecs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Employment and unemployment

Darbaspēka apsekojumā izmantotās datu vākšanas metodes:

• 1995.–2005. gadā – personu klātienes intervijas izmantojot papīra anketu (PAPI);
• no 2006. gada – personu klātienes intervijas izmantojot portatīvos datorus (CAPI);
• no 2007. gada – CAPI intervijas un telefonintervijas (CATI);
• no 2018. gada – CAPI,  CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI);
• no 2020. gada 13. marta, ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību – CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI);
• no 2022. gada maija - CAPI,  CATI un CAWI..

Apsekojumā aptaujā visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Jautājumi par ekonomisko aktivitāti tiek uzdoti personām vecumā no 15 līdz 89 gadiem (līdz 2001. gadam – 15 gadi un vairāk, bet no 2002. līdz 2020. gadam – 15 līdz 74 gadiem). Aptaujas anketās iekļauti būtiski iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti raksturojoši jautājumi, un tās sagatavotas saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) izstrādāto un starptautiski pieņemto metodoloģiju darbaspēka apsekojumu jomā, kas nodrošina iegūtās informācijas salīdzināmību ar citām valstīm. DSA sniedz informāciju par iedzīvotāju, tai skaitā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, skaitu sadalījumā pēc dažādām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības, dzīvesvietas, statusa u. c.).

2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā iepriekš darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantotais. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2000. gadā, un iedzīvotāju skaita pārrēķinu atbilstoši pēdējās tautas skaitīšanas rezultātiem, arī darbaspēka apsekojuma datiem par 2001.–2011. gadu veiktas atbilstošas izmaiņas. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, darbaspēka apsekojuma rezultāti tiek publicēti, izmantojot 2011. gada tautas skaitīšanā noteikto iedzīvotāju skaitu.

Dati par 1996.–2000. gadu ir publicēti pēc nacionālās pieejas, aprēķinos ietverot visas aptaujātās personas, arī obligātajā militārajā dienestā dienējošos.

Lai panāktu pilnīgāku atbilstību darbaspēka apsekojuma datu kvalitātes prasībām, ko izstrādājusi Eurostat speciālā darba grupa, darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai no 2001. gada tiek izmantots tikai privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaits, neiekļaujot kolektīvajās mājsaimniecībās (veco ļaužu pansionātos, studentu dienesta viesnīcās, slimnīcās, brīvības atņemšanas iestādēs u.tml.) dzīvojošās personas. Informācija par kolektīvajās mājsaimniecībās dzīvojošo skaitu tika iegūta tautas skaitīšanā un tiek regulāri aktualizēta.

Sākot ar 2014. gadu, darbaspēka apsekojuma ceturkšņu datu vispārināšanai tiek izmantots ceturkšņa vidējais privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaits (iepriekš – skaits gada sākumā). Minētās metodoloģiskās izmaiņas svaru aprēķinā kopumā laika rindu neietekmē.

Sākot ar 2021. gadu darbaspēka apsekojuma ceturkšņu datu vispārināšanai ir veiktas vairākas izmaiņas (skatīt sadaļu “DATU APKOPOŠANA”).

Mēneša novērtējumi 

Oficiālās statistikas portālā ir publicēti nekoriģēti un sezonāli koriģēti mēneša novērtējumi par divām ekonomiskās aktivitātes grupām – nodarbinātajiem un bezdarbniekiem 15–74 gadu vecumā.

Mēneša rādītāji ir pieejami no 2002. gada. Oficiālās statistikas portālā ir publicēti trīs ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji pa mēnešiem dalījumā pēc dzimuma:

• bezdarbnieku skaits;
• bezdarba līmenis;
• nodarbināto skaits.

CSP nekoriģētie un sezonāli koriģētie nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji izstrādāti pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju.

CSP nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji ir aprēķināti netieši, izmantojot Latvijas darbaspēka izlases apsekojuma ceturkšņa novērtējumus un Nodarbinātības valsts aģentūras mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Lai iegūtu nekoriģētas mēneša nodarbināto un bezdarbnieku skaita rādītāju laikrindas tiek pielietota Chow–Lin (sadalīšana laikā) metode [1]. Aprēķini tiek veikti lietojot R bibliotēku tempdisagg.

¹ Chow, G.C. and Lin, A.-L. (1971) Best Linear Unbiased Interpolation, Distribution, and Extrapolation of Time Series by Related Series.

DSA no 2002. līdz 2006. gadam izlasē iekļauti 10 296 mājokļi gadā, no 2007. līdz 2012. gadam – 24 128 mājokļi gadā, 2013. gadā – 26 676 mājokļi gadā, 2014. gadā – 29 588 mājokļi gadā, no 2015. līdz 2020. gadam – 29 952 mājokļi gadā, 2021. gadā – 29 861 mājokļi gadā un 2022. gadā – 29 757 mājokļi gadā.

1995–2001

Izlase

Pirmo reizi DSA tika uzsākts 1995. gada novembrī [2] un no 1996. gada līdz 2001. gadam tika organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī.

DSA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju vecuma grupā 15–74 gadi.

DSA izlases veids bija mājokļu izlase. Atbildētības gadījumā no katra izlasē iekļautā mājokļa DSA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata periodā bija 15 un vairāk gadus veci.

Izlase tika veidota kā rotējošā paneļa izlase, kurā izlases vienības (mājokļi) DSA piedalījās vairākas reizes (trīs reizes pēc kārtas). Pēc trešās reizes attiecīgais mājoklis tika aizstāts ar citu mājokli, tādā veidā nodrošinot mājokļu rotāciju panelī.

Svari

No 1995. līdz 2000. gadam dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām.

Lai iegūtu galīgos svarus, tika  pielietota pēcstratifikācijas metode.  Pēcstratifikācijas metodē kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc Rīgas, sešām lielpilsētām un 26 administratīvo teritoriju mazpilsētām un lauku apvidiem, vecuma grupām un dzimuma. Svaru korekcija tika veikta personu līmenī.

2001. gadā dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

2001. gadā, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, astoņas lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas);
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrēšanas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru pakotni "sampling".

2002–2006

Izlase

2000. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas DSA metodoloģijas izstrādes [3]. Galvenie mērķi jaunajai DSA metodoloģijai bija:

1. iegūt ceturkšņu novērtējumus;
2. organizēt DSA kā nepārtrauktu apsekojumu;
3. ieviest efektīvus dispersijas novērtētājus.

Pamatojoties uz informāciju par 2000. gada tautas skaitīšanas iecirkņiem, tika izstrādāts jauns izlases dizains, kā rezultātā tika izveidots visu Latvijas privāto mājsaimniecību aptverošu teritoriju saraksts. Šīs teritorijas turpmāk tika izmantotas kā primārās izlases vienības. Teritorijas tika stratificētas četrās stratās – Rīga, republikas pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas.

DSA tika izmantota divpakāpju izlase. Pirmajā pakāpē kā primārās izlases vienības tika atlasītas teritorijas. Teritoriju izlase tika veikta ar stratificētu sistemātisko πps izlasi, kur elementus izlasē iekļauj ar varbūtībām proporcionālām to lielumiem [4]. Otrās pakāpes izlases vienības bija mājokļi. Mājokļu izlase katrā atlasītajā teritorijā tika veidota kā vienkāršā gadījuma izlase.

No katra izlasē iekļautā mājokļa atbildētības gadījumā DSA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata nedēļas svētdienā bija 15–74 gadus veci.

Galvenais iemesls divpakāpju izlases izmantošanai bija apsekojuma izmaksu samazināšana. Dizaina efekts, kas palielinājās, lietojot divpakāpju izlasi, tika minimizēts ar lielu primāro izlases vienību skaitu izlasē.

DSA tika organizēts kā rotējošā paneļa apsekojums. Mājsaimniecību rotācijas shēma bija līdzīga, kā pirms 2002. gada. Mājokļi izlasē piedalās trīs reizes ar 26 nedēļu intervālu.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [5]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

No 2002. līdz 2006. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0-14, 15-74, 74+). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrēšanas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru pakotni "sampling".

2007–2012

Izlase

Lai iegūtu precīzākus novērtējumus par nodarbinātajām personām un bezdarbniekiem sadalījumā pēc reģiona, dzimuma un vecuma grupām, no 2007. gada DSA izlases apjoms tika palielināts 2,4 reizes. Lai nodrošinātu izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem, tika nomainīta mājokļu rotācijas shēma.

Sākot ar 2007. gadu, mājokļi DSA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Šāda rotācijas shēma nodrošināja izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem un secīgiem gadiem.

Laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam netika atjaunots teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DSA izlasei. 2009. gada nogalē tika veikts pētījums, kurā tika secināts, ka teritoriju saraksts ir novecojis. Populācijas migrācijas dēļ tas nepietiekami labi raksturoja DSA pētāmo populāciju, līdz ar to 2009. gada nogalē tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Saraksts tika veidots, par pamatu izmantojot iepriekšējo teritoriju sarakstu, un tika pieņemts lēmums veikt pakāpenisku teritoriju atjaunošanu DSA izlasē.

Laika posmā no 2010. līdz 2011. gadam tika izveidota jauna teritoriju izlase. Mājokļi, kuri 2010. gadā DSA piedalījās pirmo reizi, tika atlasīti, izmantojot atjaunoto teritoriju sarakstu. Mājokļi, kuri 2010. gadā piedalījās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2010. gada, tika saglabāti DSA apsekojumā. Rezultātā 2010. gadā apsekojumā tika izmantotas divas teritoriju izlases.

Līdz 2010. gadam DSA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju 15–74 gadu vecuma grupā. Sākot ar 2010. gada ceturto ceturksni, tika veiktas izmaiņas izlases rāmī tā, lai DSA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Tā kā DSA ir rotējošā paneļa izlase, bija nepieciešams piecu ceturkšņu periods (2010. gada ceturtais ceturksnis – 2011. gada ceturtais ceturksnis), lai visa DSA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, DSA izlase ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [5]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

No 2007. līdz 2009. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Kā palīginformācija tika izmantota arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrēšanas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru pakotni "sampling".

Sākot ar 2010. gada pirmo ceturksni, svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī. Tas nozīmē, ka visām personām vienas mājsaimniecības ietvaros ir vienādi svari un personu svari ir vienādi ar attiecīgās mājsaimniecības svaru. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija netika mainīta. Lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

 2013–2020

Izlase

Lai nodrošinātu augstāku datu kvalitāti novērtējumiem detalizētākos griezumos no 2013. līdz 2014. gadam  pakāpeniski tika palielināta izlase un 2015. gadā tā jau bija par 1,2 reizēm lielāka nekā  2012. gadā.

No 2013. līdz 2015. gadam DSA izlases un svaru veidošanas metodoloģija nav būtiski mainīta. DSA tiek izmantota rotējoša paneļa izlase, kas ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Mājokļi DSA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. 

Svari

Lai iegūtu precīzāku statistiku tika pilnveidota svaru veidošanas metodoloģija.

2013. gadā svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) un 8 lielpilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.

No 2014. gada

Savukārt no 2014. gada svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota ceturkšņa vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, saglabājot augstāk minēto sadalījumu pēc vecuma, dzimuma, teritorijas tipa un dzīvesvietas reģiona.

Sākot ar 2014. gada 3. ceturksni svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika pievienota arī statistika par nodarbināto personu skaitu no Valsts ieņēmuma dienesta datubāzes, turpinot izmantot arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.

No 2015. gada

2015. gadā svaru metodoloģija tika uzlabota ar papildus neatbildētības koriģēšanu sadalījumā pēc apsekojuma datu vākšanas veida (tiešās intervijas un telefonintervijas).

No 2017. gada

Sākot ar 2017. gadu, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par bezdarbnieku statusā reģistrētajām personām tiek savienoti ar darbaspēka apsekojumā iegūtajiem datiem, šo informāciju vairs nejautājot respondentiem. Turpmāk šī informācija tiks izmantota svaru kalibrēšanai, sasaistot to ar NVA datiem par reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija nav mainīta salīdzinājumā ar vēsturiskiem gadiem.

No 2021. gada

Izlase

Laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam netika atjaunots teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DSA izlasei. 2018. gadā tika secināts, ka teritoriju saraksts ir novecojis – adresācijas sakārtošanas procesa, demogrāfisko izmaiņu un jaunās apbūves rezultātā, tas nepietiekami labi raksturoja DSA pētāmo populāciju, līdz ar to 2019. gadā tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Jaunās teritorijas ir veidotas poligonu formā, kuriem ir definēta forma, teritorija, robeža. Tas nozīmē, ka atlasē izmantotai teritorijai zināms piederošo mājokļu un līdz ar to arī ēku saraksts. Jaunais teritoriju saraksts tika izmēģināts 2020. gada laikā un ir pieņemts lēmums to ieviest ar 2021. gadu darbaspēka apsekojumā.

Mājokļi, kuri 2021. gadā DSA piedalījās pirmo reizi, tika atlasīti, izmantojot jauno teritoriju sarakstu. Mājokļi, kuri 2021. gadā piedalījās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2021. gada, tika saglabāti DSA. Rezultātā 2021. gadā un 2022. gada 1. ceturksnī apsekojumā tiks izmantotas divas teritoriju izlases.

Ar 2021. gadu DSA izlase tiek izveidota neatkarīgi starp gadiem un negatīvi koordinēta gada ietvaros. Teritorijas, kas tiek apsekotas gada ietvaros tiek atlasītas vienu reizi, kopā ar pirmā ceturkšņa izlases izveidi, gada laikā nepārklājoties.

Mājokļi DSA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Ir nepieciešams piecu ceturkšņu pārejas periods (2021. gada pirmais ceturksnis – 2022. gada pirmais ceturksnis), lai visa DSA izlase nomainītos uz jauno teritoriju izlasi. Sākot ar 2022. gada otro ceturksni, DSA izlase ir veidota tikai no jaunajām teritorijām.

Svari

Ņemot vērā tiesiskā regulējuma Nr. 2019/2240 izmaiņas, kas stājas spēka 01.01.2021. un ar mērķi iegūt precīzāku statistiku tika pilnveidota svaru aprēķina metodoloģija. Ir veiktas vairākas izmaiņas svaru aprēķinam:

• Svari tiek aprēķināti, izmantojot iedzīvotāju deklarēto dzīvesvietu (līdz šim svaru aprēķinā tika izmantota faktiskā dzīvesvieta). Izmaiņa ir veikta dēļ tā, ka CSP sākot ar 2021. gadu vairs nenodrošina pastāvīgo iedzīvotāju skaita statistiku sadalījumā pēc iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas. DSA teritoriālā statistika joprojām tiks sagatavota pēc iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas.
• Ogre tiek klasificēta kā valstspilsēta (dēļ administratīvo teritoriju reformas, kura stājas spēkā ar 2021. gada 1. jūliju). Kā arī svēršanā papildus tiek izmantots Ogres iedzīvotāju skaits, lai uzlabotu precizitāti statistikai par Ogri.
• Svēršanā tiek izmantots iedzīvotāju skaits detalizētākās vecuma grupās. Vecuma grupa 0-14 ir sadalīta trīs piecu gadu vecuma grupās (0-4, 5-9, 10-14). Vecuma grupa 75 gadi un vairāk ir sadalīta četrās vecuma grupās (75-79, 80-84, 85-89, 90 gadi un vairāk).
• Papildus svēršanai tiek izmantots VID reģistrēto darba ņēmēju un darba devēju skaits vecuma grupā 75-89 sadalījumā pēc dzimuma.
• Saskaņā ar Eurostat norādījumiem 2022. gada 2. un 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Ir mainīts svēršanas informācijas sagatavošanas veids. Svēršanas informācija tiek sagatavota par katru nedēļu, pēc tam aprēķinot ceturkšņa vidējos nedēļas rādītājus. Šāds svēršanas informācijas sagatavošanas veids ir atbilstošs DSA metodoloģijai, kur pētāmā populācija tiek novērota ar nedēļas biežumu.

Apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai

Izlase

Sākot ar 2017. gadu, darbaspēka apsekojumā tiek ieviesta apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai. Rādītāji, kuru periodiskums, saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/2240 (līdz 2020. gadam Komisijas Regulu (EK) Nr. 377/2008), ir gads, tiek iegūti tikai pirmajā intervijas reizē. Tādējādi atbilstoši izlases dizainam vienā ceturksnī, lai iegūtu gada novērtējumus, tiek prasīta informācija no vienas ceturtdaļas ceturkšņa izlases.

Svari

2017. gadā ir ieviesti papildus svari rādītājiem, kuru periodiskums ir gads.

Atbilstoši izlases dizainam sākotnēji tiek veidoti ceturkšņa dizaina svari pirmās reizes respondentiem. Katram ceturksnim dizaina svari tiek koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi.

Iegūtie ceturkšņu svari tiek apvienoti pirms svaru kalibrēšanas un izdalīti ar četri. Svaru kalibrēšanu pielieto gada datiem, izmantojot raking-ratio metodi.

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tiek izmantota gada vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pēc dzimuma un 5-gadīgām vecuma grupām un teritoriālā iedalījuma, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrētiem bezdarbniekiem pēc vecuma grupām. Lai izpildītu regulas Nr. 2019/2240 9.panta 4(b) , 5(b) (līdz 2020. gadam regulas Nr. 377/2008 1. pielikuma 3. panta) prasības par kopsummu atbilstību, papildus svaru kalibrācijā tika izmantoti darbaspēka apsekojuma pilnas izlases nodarbinātības, bezdarba un neaktīvo iedzīvotāju novērtējumi dzimuma un 10-gadīgās vecuma grupās.