Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Ilgtermiņa migrācijas dati sniedz ziņas par valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos personu skaitu un no valsts uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo personu skaitu, kā arī par valsts iekšējo ilgtermiņa migrāciju.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
N/A
Ģenerālkopa
N/A
3. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
N/A
4. Datu izplatīšanas veidi
Tiešsaistes datubāzes
5. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļās: Immigration un Emigration.
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
N/A
6. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
N/A
7. Statistikas procesi (datu avots u.c.)
Datu avots
2012. gadā ir izstrādāta metodoloģija iedzīvotāju statistikas sagatavošanai, kas balstās uz statistisko klasifikāciju. Statistiskās klasifikācijas mērķis ir sadalīt Latvijā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi.
Iedzīvotāju skaita novērtēšanai Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) izmanto administratīvo reģistru datus:
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP);
- Valsts ieņēmumu dienesta (VID);
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA);
- Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM);
- Lauksaimniecības datu centra (LDC);
- Lauku atbalsta dienesta (LAD);
- Nacionālā veselības dienesta (NVD) (reģistru dati tiek papildu apstrādāti, neņemot vērā informāciju par Covid-19 vakcinētajām vai testētajām personām);
- Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA);
- Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD);
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP);
- Labklājības ministrijas (LM);
- Valsts kancelejas.
Novērtējuma kvalitātes kontrolei tiek izmantoti dati:
- Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmas (SOPA) dati par personām, kas saņēmušas pašvaldību pabalstus un pakalpojums;
- Studiju un zinātnes administrācijas individuālie dati par personām, kuras saņēmušas studiju/ studējošo kredītu studijām ārpus Latvijas (līdz 2021. gadam) un Valsts Izglītības Attīstības aģentūru (kopš 2023. gada);
- SIA “Rīgas satiksme” individuālie dati par personalizētajiem e-taloniem;
- dati par personām, kuras piedalījušās lielākajos mājsaimniecību apsekojumos.
Datu vākšana
N/A
Datu apkopošana
2012. gadā ir izstrādāta metodoloģija iedzīvotāju statistikas sagatavošanai, kas balstās uz statistisko klasifikāciju. Statistiskās klasifikācijas mērķis ir sadalīt Latvijā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi.
Iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim pārrēķināts atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, ņemot vērā nereģistrēto emigrāciju.
Kopš 2020. gada publicēti jauni rādītāji pēc ierašanās gada valstī un pastāvīgo dzīvesvietu pirms gada.
Emigrācijas aprēķinam ir izmantoti trīs datu avoti – Fizisko personu reģistrā konstatētā emigrācija, 2011. gada tautas skaitīšanā novērtētā emigrācija un no administratīvajiem reģistriem un 2011. gada tautas skaitīšanas novērtētā emigrantu daļa. Izmantojot šo informāciju, ir iegūts emigrantu skaits no 2000. līdz 2010. gadam. Emigrantu skaits ir aprēķināts tā, lai vairāki demogrāfiskie rādītāji dzimuma un dzimšanas gada grupās būtu saskaņoti laikā, t. i.:
- dzimstība no 2000. līdz 2010. gadam;
- mirstība no 2000. līdz 2010. gadam;
- imigrācija no 2000. līdz 2010. gadam;
- iedzīvotāju skaits 2000. un 2011. gadu sākumā
Tā kā no Fizisko personu reģistra un 2011. gada tautas skaitīšanas datiem ir pieejama informācija par katra emigranta dzimumu, dzimšanas gadu, emigrācijas gadu un emigrācijas reižu skaitu, bet par administratīvajos avotos novērtēto emigrācijas daļu ir zināms tikai dzimšanas gads un dzimums, tad, lai novērtētu kopējo emigrantu skaitu pa gadiem, tika lietota "raking ratio" kalibrācijas metode [1].
Kalibrācijas metodes pamatā ir izmantota informācija par katra Fizisko personu reģistrā un 2011. gada tautas skaitīšanā reģistrētā emigranta emigrācijas gadu un kopējais visu emigrantu emigrācijas reižu skaits no 2000. līdz 2010. gadam, kas aprēķināts, izmantojot vienādojumu:
P2011 = P2000 + DZ2000-2010 - M2000-2010 + IM2000-2010 - EM2000-2010, kur
P2011 – iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā;
P2000 – iedzīvotāju skaits 2000. gada sākumā;
DZ2000-2010 – dzimstība no 2000. līdz 2010. gadam;
M2000-2010 – mirstība no 2000. līdz 2010. gadam;
IM2000-2010 – imigrācija no 2000. līdz 2010. gadam;
EM2000-2010 – emigrācija no 2000. līdz 2010. gadam.
Jāņem vērā: ja emigrants tika konstatēts gan Fizisko personu reģistra, gan 2011. gada tautas skaitīšanas datos, tika pieņemts lēmums par emigrācijas gadu izmantot 2011. gada tautas skaitīšanas anketā norādīto emigrācijas gadu.
Piezīmes [1] Jean-Claude Deville and Carl-Erik Sarndal. (1992) Calibration Estimators in Survey Sampling. Journal of the American Statistical Association, 87 (418): 376–382.