Atjaunīgo energoresursu ražošana, imports, eksports un patēriņš
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Datus izmanto, lai novērtētu atjaunīgo energoresursu, kokogļu un atkritumu ražošanu un patēriņu visās tautsaimniecības nozarēs (pēc galvenā darbības veida).
Atjaunīgie energoresursi ir apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas attīstības līmenī ir ekonomiski pamatota.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
N/A
Ģenerālkopa
Tiek aptverti visi ekonomiski aktīvie komercuzņēmumi, budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības, fondi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kas nodarbojas ar enerģētisko resursu ražošanu, importu, eksportu, patēriņu un realizāciju.
3. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
Dati tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) B, C un D pielikumu.
4. Datu izplatīšanas veidi
Tiešsaistes datubāzes
5. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Energy.
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
N/A
6. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
N/A
7. Statistikas procesi (datu avots u.c.)
Datu avots
Dati par atjaunīgo energoresursu, kokogļu un atkritumu ražošanu, importu, eksportu un patēriņu apkopo pēc Eurostat metodoloģijas "Renewables Annual Questionnaire". Dati iegūti aprēķinu rezultātā no vairākiem datu avotiem:
- CSP izstrādātās gada pārskata veidlapas Nr. 2-EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu";
- CSP izstrādātās gada pārskata veidlapas Nr. 1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu";
- muitas kravas deklarācijām tirdzniecībā ar trešajām valstīm;
- Intrastat ikmēneša pārskatiem no uzņēmumiem tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Datu vākšana
Kurināmā patēriņš tautsaimniecības nozarēs tiek apsekots visu nozaru valsts un pašvaldību uzņēmumos neatkarīgi no nodarbināto skaita un pārējos uzņēmumos, kur nodarbināti 80 un vairāk cilvēku. Katru gadu tiek apsekoti apmēram 6 tūkst. respondentu. Par uzņēmumiem un organizācijām, kur nodarbināti mazāk nekā 80 cilvēki, dati tiek iegūti, izmantojot nejaušo izlases metodi un vispārinot iegūtos rezultātus.
Datu apkopošana
Kopējo patēriņu aprēķina šādi: ražošana + imports – eksports + krājumu izmaiņas + statistiskās atšķirības.
Koksnes aprēķinam ciešmetros izmanto šādus koeficientus:
1 cieš.m3 = 2,5 ber.m3;
1 cieš.m3 = 0,7 t.