Naftas produktu imports, eksports un patēriņš

Naftas produktu importa, eksporta un patēriņa datus izmanto, lai novērtētu patērēto, importēto un eksportēto naftas produktu daudzumu Latvijā un visās tautsaimniecības nozarēs.

N/A

Mēneša datiem mērķa populācija ir ekonomiski aktīvi uzņēmumi, kuru darbības veids ir energoresursu ražošana, imports, eksports un realizācija.

Gada datiem mērķa populācija ir visi ekonomiski aktīvie komersanti, budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības, fondi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un reliģiskās organizācijas, kas nodarbojas ar enerģētisko resursu ražošanu, importu, eksportu, patēriņu un realizāciju.

Dati tiek apkopoti un aprēķināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) B, C un D pielikumu.

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Energy

N/A

N/A

Mēneša dati tiek savākti un publicēti pēc Eurostat metodoloģijas "Monthly oil and gas questionnaire" un "Energy Statistics Manual".

Gada dati savākti un publicēti saskaņā ar Eurostat metodoloģiju "Annual oil questionnaire" un "Energy Statistics Manual".

Naftas produktu importa un eksporta dati tiek iegūti aprēķinu rezultātā no vairākiem datu avotiem:

• mēneša datu iegūšanai izmanto:
  • Instrastat ikmēneša pārskatus par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm;
  • Būvniecības valsts kontroles biroja (līdz 2020. gadam Ekonomikas Ministrijas) katru mēnesi iesniegto informāciju par naftas produktu patēriņu, ražošanu un apriti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumu Nr. 218 1. un 2. pielikumu "Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu"; informācija apkopota pēc Valsts ieņēmuma dienestā iesniegtajiem komersantu deklarētajiem datiem un no VID Galvenās muitas pārvaldes muitas deklarāciju datubāzē esošās informācijas;
  • Būvniecības valsts kontroles biroja (līdz 2020. gadam Ekonomikas Ministrijas) ikmēneša datus par valsts naftas produktu drošības rezervēm Latvijā;
  • muitas kravas deklarācijas par tirdzniecību ar trešajām valstīm;
  • mēneša pārskata veidlapu Nr. 2-bunkurēšana, ar ko veic pilnu apsekojumu par naftas produktu piegādi kuģiem un lidmašīnām;
• gada datu iegūšanai izmanto:
  • Intrastat ikmēneša pārskatus par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm;
  • muitas kravas deklarācijas par tirdzniecību ar trešajām valstīm;
  • mēneša pārskata veidlapu Nr. 2-bunkurēšana, ar ko veic pilnu apsekojumu par naftas produktu piegādi kuģiem un lidmašīnām;
  • gada pārskatu "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu" (veidlapa Nr. 2-EK);
  • gada pārskatu "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" (veidlapa Nr. 1-enerģija).

Mēneša datiem tiek veikts Intrastat izlases apsekojums, muitas deklarāciju iesniedzēju pilns apsekojums, mēneša pārskata veidlapas Nr. 2-bunkurēšana pilns apsekojums par produktu piegādi kuģiem un lidmašīnām.

Mēneša dati par naftas produktu importu, eksportu un patēriņu ir operatīvi un to kopsummas par gadu var nesakrist ar energobilances datiem.

Gada datiem katru gadu tiek apsekoti apmēram 5 tūkst. respondentu. Naftas produktu patēriņš tautsaimniecības nozarēs tiek apsekots visu nozaru valsts un pašvaldību uzņēmumos neatkarīgi no nodarbināto skaita un pārējos uzņēmumos, kur nodarbināti 80 un vairāk cilvēku. Par uzņēmumiem un organizācijām, kur nodarbināti mazāk nekā 80 cilvēku, dati tiek iegūti, izmantojot nejaušo izlases metodi un vispārinot iegūtos rezultātus.

Naftas produktu iekšzemes patēriņu aprēķina: imports – eksports – bunkurēšana + krājumu izmaiņas + transferts + statistiskās atšķirības.