Aizņemtās un brīvās darbvietas

Aizņemto un brīvo darbvietu datus izmanto, lai noskaidrotu aizpildīto un pieejamo darbvietu skaitu Latvijā kopā, kā arī sadalījumā pa sektoriem (sabiedriskais, privātais un vispārējās valdības), Latvijas reģioniem, novadiem, nozarēm un profesiju pamatgrupām.

Dati arī sniedz informāciju par vidējo darbinieku skaitu pārrēķinātu normālā darba laika vienībās sadalījumā pa sektoriem (sabiedriskais un privātais), Latvijas reģioniem, novadiem un nozarēm.

No 2023.gada dati tiek aprēķināti saskaņā ar 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem.

Valsts un pašvaldību budžeta iestāde, valsts un pašvaldību komersants, privātā komercsabiedrība, individuālais komersants, nodibinājums, biedrība un fonds ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Datu mērķpopulācija ir visas aktīvās statistiskās vienības 2023. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:

• reliģiskās organizācijas;
• lauku amatnieka uzņēmumi;
• zemnieku un zvejnieku saimniecības;
• ģimenes uzņēmumi;
• fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.

N/A

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības valstu statistika par brīvajām darbvietām

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē informāciju par brīvajām darbvietām (sadaļa Job vacancies) - Eurostat datubāze

N/A

N/A

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un 2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.

Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 99. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

2023. gadā katru ceturksni tiek apsekoti 5,4 tūkst. respondentu.

Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 100 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot nejaušo izlasi iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).

Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots, izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 105 011 vienībām, kur 1.mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 1 609 vienības, 2.mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 9 141 vienības un 3.mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 94 261 vienības. Realizētais izlases apjoms ir 5 293 vienības (49,2% no ietvara 10 750 vienībām).

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Informāciju par brīvajām un aizņemtajām darbvietām iegūst no statistikas pārskatiem un sākot ar 2021. gada 1. ceturksni aizņemto darbvietu aprēķināšanai tiek izmantoti arī Valsts ieņēmumu dienesta dati ik ceturksni.

Datus par gadu iegūst kā vidējo rādītāju, kas tiek aprēķināts no pārskata gada katra ceturkšņa beigās uzrādītājām aizņemtajām un brīvajām darbvietām.

No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakciju.

Lai aprēķinātu brīvo darbvietu īpatsvaru, brīvās darbvietas tiek dalītas ar kopējo darbvietu skaitu (aizņemto darbvietu un brīvo darbvietu skaita summa).

Vidējo darbinieku skaitu pilna darba laika vienībās aprēķina atsevišķi normālā un nepilna darba laika darbiniekiem, kuriem aprēķināta darba samaksa, un rezultātu summē. No normālā darba laika darbiniekiem normālās darba laika vienībās pārrēķina tikai tos darbiniekus, kas nebija darba attiecībās pilnu mēnesi, izmantojot pārskatos uzrādītās šādu darbinieku apmaksātās stundas. Nepilna darba laika darbiniekus pārrēķina normālā darba laika vienībās šādi: nepilna darba laiku darbinieku apmaksāto stundu skaitu dala ar normālā darba laika darbinieku apmaksāto stundu skaitu, un rezultātu reizina ar normālā darba laika darbinieku skaitu.

Katru ceturksni brīvo darbvietu datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.