Aizņemtās un brīvās darbvietas

Aizņemto un brīvo darbvietu dati sniedz informāciju par darbaspēka pieprasījuma līmeni un struktūru.

Dati arī sniedz informāciju par vidējo darbinieku skaitu pārrēķinātu normālā darba laika vienībās, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu salīdzināmus rādītājus par darbiniekiem, kas strādā dažādas slodzes.

No 2021. gada dati tiek aprēķināti saskaņā ar 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem.

Valsts un pašvaldību iestāde, valsts un pašvaldību komersants, privātā komercsabiedrība, individuālais komersants, nodibinājums, biedrība un fonds ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Datu mērķpopulācija ir visas aktīvās statistiskās vienības – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:

• reliģiskās organizācijas;
• lauku amatnieka uzņēmumi;
• zemnieku un zvejnieku saimniecības;
• ģimenes uzņēmumi;
• fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.

N/A

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības valstu statistika par brīvajām darbvietām

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē informāciju par brīvajām darbvietām (sadaļa Job vacancies) - Eurostat datubāze

Dati ir pieejami:

• par aizņemtajām darbvietām par periodu kopš 2005. gada;
• par brīvajām darbvietām par periodu kopš 2008. gada, bet sadalījumā pa sektoriem, profesiju pamatgrupām un reģioniem kopš 2016. gada.

Sākot ar 2021. gada 1. ceturksni aizņemto darbvietu aprēķināšanai tiek izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta dati, tas ir izraisījis pārrāvumu laikrindās.

N/A

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un 2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.

Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 99. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

2025. gadā katru ceturksni apseko ap 5,3 tūkst. respondentu.

Valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 100 un vairāk apseko pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, iekļauj visus vispārējās valdības sektora uzņēmumus (institucionālā sektora klasifikācijas kods ISK sākas ar S13).

Populācijas ietvars tika veidots, izmantojot CSP statistiskā uzņēmumu reģistra informāciju par ekonomiski aktīvajām vienībām. Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam, - 100 594 vienības.

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Informāciju par brīvajām un aizņemtajām darbvietām iegūst no statistikas pārskatiem un, sākot ar 2021. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu aprēķināšanai tiek izmantoti arī Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Datus par gadu iegūst kā vidējo rādītāju, kas tiek aprēķināts no pārskata gada katra ceturkšņa beigās uzrādītājām aizņemtajām un brīvajām darbvietām.

No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakciju.

Lai aprēķinātu brīvo darbvietu īpatsvaru, brīvās darbvietas tiek dalītas ar kopējo darbvietu skaitu (aizņemto darbvietu un brīvo darbvietu skaita summa).

Rādītāji par vispārējās valdības sektoru tiek apkopoti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1456, Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju, valsts struktūrās iekļaujot arī valsts sociālās apdrošināšanas struktūras  (ISK kods S13 04 00). Vispārējās valdības sektora institūciju saraksts ir pieejams Institucionālo sektoru klasifikācija.

Sākot ar 2025. gada 1. ceturksni dati tiek apkopoti, pilnībā ieviešot uzņēmuma definīciju.

Uzņēmums ir mazākā juridisko vienību kombinācija, kas ir organizatoriska vienība, kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus un kam ir zināma autonomija lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz savu pašreizējo resursu sadali. Uzņēmums veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums var būt atsevišķa juridiska vienība.

Vidējo darbinieku skaitu pilna darba laika vienībās aprēķina atsevišķi normālā un nepilna darba laika darbiniekiem, kuriem aprēķināta darba samaksa, un rezultātu summē. No normālā darba laika darbiniekiem normālās darba laika vienībās pārrēķina tikai tos darbiniekus, kas nebija darba attiecībās pilnu mēnesi, izmantojot pārskatos uzrādītās šādu darbinieku apmaksātās stundas. Nepilna darba laika darbiniekus pārrēķina normālā darba laika vienībās šādi: nepilna darba laiku darbinieku apmaksāto stundu skaitu dala ar normālā darba laika darbinieku apmaksāto stundu skaitu, un rezultātu reizina ar normālā darba laika darbinieku skaitu.

Katru ceturksni brīvo darbvietu datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.