Eksporta vienības vērtības un importa cenu indekss

Ārējās tirdzniecības cenu indeksi ir eksportēto un importēto preču cenu dinamikas rādītāji. Šos indeksus izmanto iekšzemes kopprodukta novērtēšanai salīdzināmajās cenās, kā arī ekonomiskajā analīzē.

Apsekojamās vienības - KN kodi.

Respondējošās vienības - uzņēmumi. 

Lai aprēķinātu EVVI un ICI, tiek analizēta ārējās tirdzniecības informācija par iepriekšējo gadu un atlasītas Kombinētās nomenklatūras (KN) pozīcijas zemākajā (8-zīmju) līmenī, kam gada laikā eksporta vērtība (FOB cenās*) vai importa vērtība (CIF cenās**) valstī kopumā pārsniedz 0,01% no kopējās eksporta vai importa vērtības un gada laikā eksports/imports novērots ne mazāk kā 8 mēnešus. Pozīcijas ar lielām mēneša vidējo cenu svārstībām izlasē netiek iekļautas.
Importēto preču cenu reģistrācijā iesaista uzņēmumus ar lielāko īpatsvaru (pēc vērtības) attiecīgajā KN preču pozīcijā. Uzņēmumos turpmākai cenu vākšanai izvēlas preces (preču pārstāvjus), kas tiek importētas regulāri un lielos apjomos.

* FOB cena – preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai.

** CIF cena – preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai.

ES līmeņa tiesību akti:

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ).
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ).

Statistikas datubāze

Saskaņā ar eirozonas valstīm noteiktajām prasībām kopš 2014. gada ICI (iepriekš IVVI) ir jāaprēķina un jānosūta uz Eurostat atbilstoši tirdzniecības darījumiem ar eirozonas un ārpus eirozonas valstīm. Šo sadalījumu piemēro CPA 2.1. red. iedaļām B, C, D un atsevišķiem ražošanas pamatgrupējumiem. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību starp valstīm, Eurostat publicēto indeksu aptvērums un detalizācija ir šaurāka un atšķiras no CSP datubāzēs publicēto indeksu aptvēruma. Eurostat dati neaptver CPA 2.1. red. iedaļas A un E. Sakarā ar atšķirīgo publicējamo decimāldaļu zīmju skaitu Eurostat un CSP datubāzēs publicētie dati uz noapaļošanas rēķina var nedaudz atšķirties.

ES-27 un katras valsts dati publicēti Eurostat datubāzes sadaļā Industry.

Salīdzināmi dati pēc CPA 2.1. red. klasifikācijas ir pieejami kopš 2011. gada. Kopš 2014.gada indeksi pieejami arī sadalījumā pa tirgus zonām.

Sākot ar 2018. gadu IVVI rādītājs tiek aprēķināts kā cenu indekss (pamatojums Eiropas parlamenta un padomes regulas (ES) 2019/2152 prasības). Pārejot uz cenu indeksu netiek izmantotas vienības vērtības.

N/A

Eksporta vienības vērtības un importa cenu indeksu aprēķiniem izmanto CSP Ārējās tirdzniecības statistikas datubāzi, kā arī uzņēmumu iesniegtos pārskatus par preču cenām: veidlapas Nr. 1-IC un Nr. 2-IC (importēto preču cenām) un attiecīgos ražotāju cenu indeksus rūpniecībā (neviendabīgo eksporta preču grupām).

Ārējās tirdzniecības cenu indeksu aprēķiniem izmanto CSP Ārējās tirdzniecības statistikas datubāzi. Pavisam 2025. gadā ICI izlasē pārstāvētas 195 CPA 2.1. red. klases, bet EVVI izlasē – 186 CPA 2.1. red. klase. EVVI aprēķiniem papildus izmanto informāciju no Ražotāju cenu indeksa rūpniecībā eksportētajai produkcijai (124 CPA 2.1. red. klases). EVVI izmanto Ārējās tirdzniecības datus kopumā vairāk kā 0,3 tūkst. KN pozīciju. ICI aprēķiniem izmanto ap 8,9 tūkst. cenu, kas tiek iegūtas, apsekojot 1 496 uzņēmumus (303 uzņēmumi iesniedz veidlapu Nr. 1-IC, pārējiem izmanto Ārējās tirdzniecības statistikas datubāzi). Pavisam EVVI izlasē iekļauts ap 91 % no kopējā Latvijas eksporta un ICI izlasē - ap 73 % no kopējā Latvijas importa apjoma.

EVVI un ICI aprēķinos pielieto Laspeiresa tipa formulu. Indeksus aprēķina, sākot no zemākā līmeņa. Par svariem izmanto iepriekšējā gada eksporta/importa vērtību atbilstoši CPA 2.1. red. (Preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm) iedaļām un nodaļām. Par bāzi cenu salīdzinājumiem lieto iepriekšējā gada decembra cenas vai vidējās vienības vērtības.