Mazumtirdzniecības konjunktūras rādītāji

Konjunktūras apsekojumu mazumtirdzniecībā CSP veic saskaņā ar Eiropas Savienības Kopējo saskaņoto konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmu, izmantojot Eiropas Komisijas finansējumu.

Mazumtirdzniecības konjunktūras rādītāji apkopo operatīvu informāciju par mazumtirdzniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības stāvokli, tā izmaiņām, tagadnes un nākotnes tendencēm, ierobežojošiem faktoriem. Iegūtie dati kalpo īstermiņa ekonomiskai analīzei un prognozēšanai. Konjunktūras aptaujas galvenā priekšrocība ir rezultātu ieguves savlaicīgums un nepārtraukta harmonizācija Eiropas Savienības ietvaros.

N/A

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids atbilstoši NACE 2. red. ir "Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts" (NACE = 45) un "Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus" (NACE = 47).

N/A

Statistikas datubāze

Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm konjunktūras rādītāji (business tendency indicators) tiek aprēķināti pēc vienotas metodoloģijas. Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta mājaslapā publicēti visu Eiropas Savienības valstu konjunktūras apsekojumu dati.

N/A

Dati tiek iegūti, veicot izlases apsekojumu. Informācija tiek iegūta no statistikas pārskata veidlapas "Konjunktūras novērtējums mazumtirdzniecībā" (3-TKJ).

Uzņēmumi apsekojumiem tiek atlasīti, izmantojot mērķtiecīgu, stratificētu izlasi.

Uzņēmumi tiek stratificēti pēc darbības veida atbilstoši NACE 2. red. un nodarbināto skaita. Jo uzņēmumā lielāks nodarbināto skaits, jo lielāka varbūtība šim uzņēmumam tikt iekļautam izlasē.

Izlase ir veidota kā neatkarīga izlase no citām uzņēmumu apsekojumu izlasēm.

Lai iegūtu rezultātus par mazumtirdzniecības konjunktūras rādītājiem valstī kopumā, uzņēmumu iesniegtie dati tiek svērti ar nodarbināto skaitu uzņēmumā, kā arī ņemts vērā uzņēmuma nozares īpatsvars kopā mazumtirdzniecībā. Aprēķinot kopējos mazumtirdzniecības konjunktūras rādītājus pa uzņēmumu lieluma grupām, uzņēmuma nozares īpatsvars kopējā mazumtirdzniecībā netiek ņemts vērā.

Par katru apsekojuma jautājumu iegūst atbilžu sadalījumu pa variantiem, izteiktu procentos. No šī sadalījuma aprēķina saldo (bilanci) kā starpību starp galējo atbilžu īpatsvariem. Atbilžu saldo (S) jautājumam ar trim atbilžu variantiem aprēķina pēc formulas:

S = ( "+" ) – ( "–" ), kur

("+") – pozitīvo atbilžu ("pieaudzis", "virs normālā") īpatsvars, procentos;

("–") – negatīvo atbilžu ("samazinājies", "zem normālā") īpatsvars, procentos.

Saldo lietošana dod iespēju jautājuma atbildes izteikt vienā skaitlī, izmaiņas atbildēs uz šo jautājumu periodos veido vienkāršu dinamikas rindu.