Saskaņotais patēriņa cenu indekss

Saskaņoto patēriņa cenu indeksu izmanto patēriņa cenu izmaiņu salīdzināšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī cenu stabilitātes mērīšanai eirozonā.

Eurostat vadlīnijas attiecībā uz SPCI aprēķinu Covid-19 laikā.

Eurostat vadlīnijas attiecībā uz indeksu apkopošanu Covid-19 ierobežojumu atcelšanas/mīkstināšanas apstākļos.

Eurostat vadlīnijas attiecībā uz energoresursu cenu pieauguma kompensācijas pasākumiem.

Indeksa vērtības un pārmaiņas procentos attiecas uz kopējiem patēriņa izdevumiem visā Latvijas mājsaimniecību sektorā.

Iedzīvotāju aptvērums

SPCI aptver visus valsts pastāvīgos iedzīvotājus, tai skaitā kolektīvajās mājsaimniecībās (pansionātos, bērnu namos, cietumos u. tml.) dzīvojošās personas. SPCI ietver ārvalstu tūristu izdevumus Latvijā.

Ģeogrāfiskais aptvērums

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās. Izmantojot t. s. iedzīvotāju svarus, apsekojuma dati tiek vispārināti uz visu valsti: gan pilsētām, gan lauku teritorijām.

Preču aptvērums

SPCI aptver to preču un pakalpojumu cenas, par ko ir veikta samaksa naudā. SPCI neietver nelegālas preces un pakalpojumus, dāvanas, izdevumus par īpašnieka apdzīvotu mājokli, izdevumus par azartspēlēm un loterijām, procentu un kredītu maksājumus.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/792 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un mājokļu cenu indeksu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2494/95;
• Komisijas deleģētā Regula (ES) 2024/3159 ar ko attiecībā uz patēriņa klasifikāciju un azartspēļu iekļaušanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/792 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un mājokļu cenu indeksiem;
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/1148, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/792 nosaka metodoloģiskās un tehniskās specifikācijas attiecībā uz saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un mājokļu cenu indeksu;
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2024/1720 ar ko attiecībā uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu apkopošanu groza Regulu (ES) 2020/1148.

Statistikas datubāze

SPCI un nacionālā PCI atšķirības

Nerezidentu patēriņa izdevumi Latvijas ekonomiskajā teritorijā tiek ietverti saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (SPCI) un netiek ietverti patēriņa cenu indeksā (PCI).

Izdevumi par azartspēlēm, rezidentu izdevumi ārzemēs ir PCI, bet izslēgti no SPCI.

SPCI salīdzināmība ES valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai nodrošinātu, ka saskaņotie indeksi ir salīdzināmi starp dalībvalstīm, metodes, koncepcijas, definīcijas un klasifikācijas ir atrunātas tiesību aktos.

ES valstu SPCI dati pieejami Eurostat datubāzē.

Salīdzināmi dati par periodu kopš 1996. gada.

N/A

2025. gadā SPCI "grozā" ir 542 preces un pakalpojumi, kam regulāri tiek reģistrētas cenas. Tiek apsekoti aptuveni 2 tūkstoši dažādi tirdzniecības un maksas pakalpojumu objekti. Pavisam katru mēnesi tiek novērotas aptuveni 24,5 tūkstoši cenas.

Vidējais mēnesī novēroto cenu skaits/preču un pakalpojumu skaits patēriņa grupās

Cenas visām precēm un pakalpojumiem, izņemot degvielu, tiek reģistrētas katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Degvielas cenas tiek reģistrētas no 1. līdz 25. datumam. Cenu reģistrācijā tiek ņemtas vērā arī cenu atlaides kvalitatīvām precēm, kas tiek piedāvātas visiem pircējiem. Preču cenas iekļauj tā mēneša SPCI aprēķinā, kurā tās ir novērotas. Pakalpojumu cenas iekļauj tā mēneša SPCI aprēķinā, kurā var sākties pakalpojuma izmantošana par novērotajām cenām.

Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki – cenu reģistratori.

Lai nodrošinātu to, ka preces un pakalpojumi, par kuriem ģimenes maksā lielāku summu no saviem kopējiem izdevumiem, attiecīgi ietekmētu kopējo SPCI lielumu, tiek rēķināti svari, kas ir katras atsevišķas preces vai pakalpojuma izdevumu proporcija no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Aprēķiniem lietotie svari ir gada vidējie svari, kas ir apkopoti balstoties uz Nacionālo kontu un Mājsaimniecību budžeta apsekojuma rezultātiem. Kā papildu avoti tiek izmantoti administratīvie dati, nozaru statistiskas dati, kā arī uzņēmumu, veikalu sniegtā informācija. Svaru atsauces periods 2025. gadā ir T-1. Katru gadu svari tiek aktualizēti un pārrēķināti T-1 decembra cenās.

Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek veidota, balstoties uz tādiem kritērijiem kā popularitāte iedzīvotāju vidū, nozīmīgs tirdzniecības apgrozījums un plašs pieejamais preču un pakalpojumu klāsts. Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek regulāri pārskatīta. Ja veikals tiek slēgs vai likvidēts, tas tiek aizvietots ar līdzvērtīgu. Cenu reģistrēšanas vietu izlasē ir arī atklātie tirgi un interneta veikali.

Vispirms tiek aprēķināta katra patēriņa grozā ietvertā produkta vai pakalpojuma vidējā cena izlasē ietvertajās apdzīvotajās vietās. To aprēķina kā vienkāršu vidējo aritmētisko no visām apdzīvotajā vietā novērotajām konkrēta produkta un pakalpojuma cenām. No visu apdzīvoto vietu vidējām cenām tiek aprēķināta valsts vidējā cena katram patēriņa cenu grozā ietvertajam produktam un pakalpojumam, sverot ar iedzīvotāju skaita īpatsvaru attiecīgajās teritorijās.

Tad aprēķina cenu indeksu katram produktam un pakalpojumam (zemākā līmeņa cenu indeksu). Zemākā līmeņa cenu indeksi tiek aprēķināti kā vidējo aritmētisko cenu attiecība pārskata un atsauces periodā.

Augstāku līmeņu (patēriņa grupu) cenu indeksu un kopējā SPCI aprēķināšanā lieto Laspeiresa tipa formulu, iegūstot svērto vidējo aritmētisko indeksu no zemāko līmeņu cenu indeksiem:

, kur

 – kopējais saskaņotā patēriņa cenu indekss periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu);

 – produkta j īpatsvars atsauces periodā;

 – produkta j cenu indekss periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu).

SPCI aprēķinos indeksa atsauces periods ir 2015. gada vidējā vērtība (2015 = 100). Ja sasaistes mēnesis ir katra gada decembris, tad cenu indeksu mēnesī m, gadā G aprēķina:

, kur

– jaunākais ķēdes posms (cenu indekss pārskata gada mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnesi);

– ķēdes posms, ko aprēķina no vēsturiskiem datiem, pārejot no decembra kā atsauces perioda uz vidējo vērtību.