Būvniecības izmaksu indeksi

Būvniecības izmaksu indeksa (BII) mērķis ir atspoguļot vidējās tendences būvniecības resursu cenu pārmaiņās. BII ir ielaides (input) cenu indekss; tas parāda cenu pārmaiņas galvenajiem būvniecībā ieguldītajiem resursu veidiem. BII neietver virsizmaksas, būvuzņēmēja peļņas rādītājus un produktivitātes izmaiņas, kas ir izlaides (output) cenu indeksa sastāvdaļas un atspoguļo cenu pārmaiņas pabeigtiem būvobjektiem.

BII izmanto, lai aprēķinātu nefinanšu investīcijas un būvdarbu apjomu salīdzināmajās cenās.

N/A

Būvniecības sektors

Būvuzņēmumi un tirdzniecības uzņēmumi.

Ekonomiski aktīvās statistikas vienības, kuru galvenais ekonomiskās darbības veids pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakcijas (NACE 2. red.) ir no 41.10 līdz 43.99 (F sadaļa), 46.73, 46.74 un 47.52.

Būvuzņēmumu respondentu sarakstu veido ar mērķa atlases palīdzību un tajā iekļauj uzņēmumus, kam iepriekšējā gadā ir bijis lielākais pašu spēkiem izpildīto būvdarbu apjoms (NACE F sadaļā). Izlasē pārstāvēti atšķirīgas specializācijas uzņēmumi dažādos Latvijas reģionos. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Visa valsts ekonomiskā teritorija. 

Pieejami salīdzināmi ceturkšņa un gada dati par periodu kopš 1992. gada.

Indeksa bāzes periods ir 2015. gads (2015 = 100).

• Indeksi un pārmaiņas (%).

• Mēnesis, ceturksnis, gads.

N/A

N/A

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Uzņēmumu statistikā konfidenciālās šūnas tiek noteiktas, izmantojot minimālā gadījuma skaita kritēriju un dominances (n, k) kritēriju. Par drošiem datus uzņēmumu statistikā uzskata, ja tie ir iegūti no vismaz 4 respondentiem (n=4), kā arī viena ieguldītāja īpatsvars šūnā nepārsniedz 80% (1,80) vai divu ieguldītāju 90% (2,90). 

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu publicēšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Datus publicē reizi mēnesī.

Reizi mēnesī tiek publicēta preses relīze.

Reizi gadā BII tiek publicēti “Latvijas statistikas gadagrāmatā”.

Statistikas datubāze

Nav pieejami.

Nav pieejami.

N/A

N/A

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018.gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana - plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

N/A

CSP darbības misija – nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu augstas kvalitātes oficiālo statistiku lēmumu pieņemšanai, pētniecībai un diskusijām. 

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Salīdzināmi dati par periodu kopš 1992. gada.

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2020. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

Ja, aprēķinos izmantojot labotu, precizētu vai novēloti saņemtu informāciju, ir konstatēta būtiska (vairāk par 0,1 procentpunktu) labojumu ietekme uz kopējo būvniecības izmaksu indeksu gada ietvaros (pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni), tiek veikti publiskoto BII labojumi par iepriekšējo periodu.

Precizētus indeksus publicē vienlaicīgi ar datiem par nākamo pārskata periodu ar norādi par labojumu.

N/A

BII aprēķina vajadzībām tiek veikts būvniecības resursu cenu izlases apsekojums (veidlapa Nr. 1-BC), kopš 2012. gada papildus izmanto rūpniecības ražotāju un importētāju sniegtās cenas (veidlapa Nr. 1-RC un Nr. 1-IC) un no 2020. gada reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem. Pilns būvniecības resursu saraksts.
Svaru aprēķiniem izmanto informāciju par pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu t-1 (iepriekšējā) gadā (veidlapa Nr. 1-būvniecība).

Mēnesis.

2022. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2021. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 88,2 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 34,1 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Katru mēnesi indeksa aprēķiniem izmanto ap 2,6 tūkst. būvniecības resursu cenu.

CSP tiek izmantota speciāla programmatūra datu ievadīšanai, apstrādei ar automātiskiem pārskata vadības un datu validācijas rīkiem - ISDAVS (Integrētā statistikas datu apstrādes vadības sistēma).

BII aprēķinos izmanto unificēto modeļu metodi. Valstī populārākajiem būvniecības veidiem ir izvēlēti reprezentatīvi būvobjektu projekti (modeļi). Katrs modelis satur noteiktus būvmateriālu, darbaspēka un celtniecības tehnikas izlietojuma apjomus.

2022. gada janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2021. gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu  un struktūru.

BII aprēķinos izmanto 11 unificētus būvmodeļus, kas apvienoti šādās grupās:

• dzīvojamās ēkas;
• nedzīvojamās ēkas;
• inženierbūves (t. sk. transporta objekti un pazemes maģistrālie cauruļvadi).

BII aprēķiniem lieto Laspeiresa tipa formulu. Cenu salīdzinājuma (bāzes) periods ir iepriekšējā gada decembris. Sākot ar 2014. gadu, visas vidējās cenas aprēķina kā nesvērtus vidējos aritmētiskos lielumus.

Aprēķinot BII būvmodeļiem, svariem izmanto resursu izmaksu struktūru iepriekšējā gada decembra cenās. Kad katram unificētajam būvmodelim ir aprēķināts BII, rēķina būvniecības izmaksu kopindeksu.

Kopējā BII aprēķinam lieto iepriekšējā gada būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu sadalījumā pa ēku un inženierbūvju veidiem.

Lai atspoguļotu pēdējā laikā pielietotās celtniecības tehnoloģijas un būvmateriālus, 2020. gada janvārī tika atjaunoti indeksa aprēķinos lietotie unificētie būvmodeļi. Kopš 2014. gada vidējo cenu aprēķinā neizmanto svēršanu ar konkrēto būvuzņēmumu veikto darbu apjomu.

Sākot ar 2012. gadu, ir sākti būvizmaksu indeksa aprēķini autoceļa izbūvei. Svaru aprēķiniem nepieciešamo unificēto būvmodeli izstrādāja a/s "Ceļuprojekts". 2020. gadā būvmodelis atjaunots sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi", un tas atspoguļo konkrētam būvobjektam nepieciešamos resursu daudzumus.

N/A

BII netiek koriģēti.

BII netiek sezonāli koriģēti.