Būvniecības izmaksu indeksi
- 1. Kontakti
- 2. Metadatu aktualizēšana
- 3. Publicētā statistika
- 4. Mērvienība
- 5. Periods
- 6. Institucionālais pilnvarojums
- 7. Konfidencialitāte
- 8. Izplatīšanas politika
- 9. Datu izplatīšanas periodiskums
- 10. Datu izplatīšanas veidi
- 11. Kvalitātes vadība
- 12. Atbilstība
- 13. Precizitāte un uzticamība
- 14. Savlaicīgums un punktualitāte
- 15. Salīdzināmība
- 16. Saskaņotība
- 17. Izmaksas un slogs
- 18. Datu revīzijas
- 19. Statistikas procesi
- 20. Komentāri
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
Pasta adrese
E-pasts
Telefons
2. Metadatu aktualizēšana
Metadatu apstiprināšana
Metadati publicēti
Metadati atjaunoti
3. Publicētā statistika
Datu apraksts
Būvniecības izmaksu indeksa (BII) mērķis ir atspoguļot vidējās tendences būvniecības resursu cenu pārmaiņās. BII ir ielaides (input) cenu indekss; tas parāda cenu pārmaiņas galvenajiem būvniecībā ieguldītajiem resursu veidiem. BII neietver virsizmaksas, būvuzņēmēja peļņas rādītājus un produktivitātes izmaiņas, kas ir izlaides (output) cenu indeksa sastāvdaļas un atspoguļo cenu pārmaiņas pabeigtiem būvobjektiem.
BII izmanto, lai aprēķinātu nefinanšu investīcijas un būvdarbu apjomu salīdzināmajās cenās.
Klasifikācijas
N/A
Sektoru pārklājums
Būvniecības sektors
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
Būvuzņēmumi un tirdzniecības uzņēmumi.
Ģenerālkopa
Ekonomiski aktīvās statistikas vienības, kuru galvenais ekonomiskās darbības veids pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakcijas (NACE 2. red.) ir no 41.10 līdz 43.99 (F sadaļa), 46.73, 46.74 un 47.52.
Būvuzņēmumu respondentu sarakstu veido ar mērķa atlases palīdzību un tajā iekļauj uzņēmumus, kam iepriekšējā gadā ir bijis lielākais pašu spēkiem izpildīto būvdarbu apjoms (NACE F sadaļā). Izlasē pārstāvēti atšķirīgas specializācijas uzņēmumi dažādos Latvijas reģionos. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.
Teritoriālais iedalījums
Visa valsts ekonomiskā teritorija.
Laikrindas garums
Pieejami salīdzināmi ceturkšņa un gada dati par periodu kopš 1992. gada.
Bāzes periods
Indeksa bāzes periods ir 2015. gads (2015 = 100).
4. Mērvienība
- Indeksi un pārmaiņas (%).
5. Periods
- Mēnesis, ceturksnis, gads.
6. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
N/A
Datu koplietošana
N/A
7. Konfidencialitāte
Konfidencialitātes politika
Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likums:
- 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
- 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
- 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
- 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.
Konfidencialitātes nodrošināšana
Uzņēmumu statistikā konfidenciālās šūnas tiek noteiktas, izmantojot minimālā gadījuma skaita kritēriju un dominances (n, k) kritēriju. Par drošiem datus uzņēmumu statistikā uzskata, ja tie ir iegūti no vismaz 4 respondentiem (n=4), kā arī viena ieguldītāja īpatsvars šūnā nepārsniedz 80% (1,80) vai divu ieguldītāju 90% (2,90).
8. Izplatīšanas politika
Datu publicēšanas kalendārs
Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00
Piekļuve datu publicēšanas kalendāram
Datu pieejamība
Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.
9. Datu izplatīšanas periodiskums
Datus publicē reizi mēnesī.
10. Datu izplatīšanas veidi
Preses relīzes
Reizi mēnesī tiek publicēta preses relīze.
Publikācijas
Reizi gadā BII tiek publicēti “Latvijas statistikas gadagrāmatā”.
Tiešsaistes datubāzes
Datubāžu tabulu skatījumu skaits
Piekļuve pētniecības datu kopām
Nav pieejami.
Citi datu izplatīšanas veidi
Nav pieejami.
Metadatu skatījumu skaits
Metodoloģijas dokumenti
N/A
Metadatu pilnīgums
N/A
Kvalitātes dokumenti
N/A
11. Kvalitātes vadība
Kvalitātes nodrošināšana
CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.
Kopš 2018.gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana - plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana.
Kvalitātes novērtējums
Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.
12. Atbilstība
Lietotāju vajadzības
N/A
Lietotāju apmierinātība
CSP darbības misija – nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu augstas kvalitātes oficiālo statistiku lēmumu pieņemšanai, pētniecībai un diskusijām.
Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv
Datu pilnīgums
N/A
13. Precizitāte un uzticamība
Vispārēja precizitāte
N/A
Atlases kļūda
N/A
Atlases kļūda – u rādītāji
N/A
Atlases kļūda - p rādītāji
N/A
Ārpusatlases kļūda
N/A
Vienības neatbildētība
N/A
Aptvēruma kļūda
N/A
Virsaptvēruma līmenis
N/A
Kopīgo vienību daļa
N/A
Mērījumu kļūda
N/A
Neatbildētības kļūda
N/A
Vienības neatbildētības līmenis
N/A
Ieraksta neatbildētības līmenis
N/A
Apstrādes kļūda
N/A
Modeļa pieņēmumu kļūda
N/A
14. Savlaicīgums un punktualitāte
Savlaicīgums
Datu sagatavošanas savlaicīgums
N/A
Laiks starp novērojuma periodu un provizorisko rezultātu publicēšanu
N/A
Laiks starp novērojuma periodu un gala rezultātu publicēšanu
N/A
Punktualitāte
Punktualitāte – vidējā datu publicēšanas laika novirze
N/A
Punktualitātes līmenis
N/A
15. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
N/A
Spoguļstatistikas asimetrijas koeficients
N/A
Salīdzināmība laikā
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
Salīdzināmi dati par periodu kopš 1992. gada.
Salīdzināmu laika periodu skaits
N/A
16. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
N/A
Saskaņotība starp gada un īstermiņa statistiku
N/A
Saskaņotība ar nacionālo kontu statistiku
N/A
Iekšējā saskaņotība
N/A
17. Izmaksas un slogs
Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.
CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2020. gadā.
18. Datu revīzijas
Revīzijas politika
Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.
Revīzijas
Revīziju prakse
Ja, aprēķinos izmantojot labotu, precizētu vai novēloti saņemtu informāciju, ir konstatēta būtiska (vairāk par 0,1 procentpunktu) labojumu ietekme uz kopējo būvniecības izmaksu indeksu gada ietvaros (pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni), tiek veikti publiskoto BII labojumi par iepriekšējo periodu.
Precizētus indeksus publicē vienlaicīgi ar datiem par nākamo pārskata periodu ar norādi par labojumu.
Revīziju apjoms
N/A
19. Statistikas procesi
Datu avots
BII aprēķina vajadzībām tiek veikts būvniecības resursu cenu izlases apsekojums (veidlapa Nr. 1-BC), kopš 2012. gada papildus izmanto rūpniecības ražotāju un importētāju sniegtās cenas (veidlapa Nr. 1-RC un Nr. 1-IC) un no 2020. gada reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem. Pilns būvniecības resursu saraksts.
Svaru aprēķiniem izmanto informāciju par pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu t-1 (iepriekšējā) gadā (veidlapa Nr. 1-būvniecība).
Datu vākšanas periodiskums
Mēnesis.
Datu vākšana
2022. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2021. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 88,2 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 34,1 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Katru mēnesi indeksa aprēķiniem izmanto ap 2,6 tūkst. būvniecības resursu cenu.
Datu validācija
CSP tiek izmantota speciāla programmatūra datu ievadīšanai, apstrādei ar automātiskiem pārskata vadības un datu validācijas rīkiem - ISDAVS (Integrētā statistikas datu apstrādes vadības sistēma).
Datu apkopošana
BII aprēķinos izmanto unificēto modeļu metodi. Valstī populārākajiem būvniecības veidiem ir izvēlēti reprezentatīvi būvobjektu projekti (modeļi). Katrs modelis satur noteiktus būvmateriālu, darbaspēka un celtniecības tehnikas izlietojuma apjomus.
2022. gada janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2021. gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu un struktūru.
BII aprēķinos izmanto 11 unificētus būvmodeļus, kas apvienoti šādās grupās:
- dzīvojamās ēkas;
- nedzīvojamās ēkas;
- inženierbūves (t. sk. transporta objekti un pazemes maģistrālie cauruļvadi).
BII aprēķiniem lieto Laspeiresa tipa formulu. Cenu salīdzinājuma (bāzes) periods ir iepriekšējā gada decembris. Sākot ar 2014. gadu, visas vidējās cenas aprēķina kā nesvērtus vidējos aritmētiskos lielumus.
Aprēķinot BII būvmodeļiem, svariem izmanto resursu izmaksu struktūru iepriekšējā gada decembra cenās. Kad katram unificētajam būvmodelim ir aprēķināts BII, rēķina būvniecības izmaksu kopindeksu.
Kopējā BII aprēķinam lieto iepriekšējā gada būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu sadalījumā pa ēku un inženierbūvju veidiem.
Lai atspoguļotu pēdējā laikā pielietotās celtniecības tehnoloģijas un būvmateriālus, 2020. gada janvārī tika atjaunoti indeksa aprēķinos lietotie unificētie būvmodeļi. Kopš 2014. gada vidējo cenu aprēķinā neizmanto svēršanu ar konkrēto būvuzņēmumu veikto darbu apjomu.
Sākot ar 2012. gadu, ir sākti būvizmaksu indeksa aprēķini autoceļa izbūvei. Svaru aprēķiniem nepieciešamo unificēto būvmodeli izstrādāja a/s "Ceļuprojekts". 2020. gadā būvmodelis atjaunots sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi", un tas atspoguļo konkrētam būvobjektam nepieciešamos resursu daudzumus.
Imputācijas līmenis
N/A
Koriģēšana
BII netiek koriģēti.
Sezonālā koriģēšana
BII netiek sezonāli koriģēti.