Būvniecības izmaksu indeksi

Būvniecības izmaksu indeksa (BII) mērķis ir atspoguļot vidējās tendences būvniecības resursu cenu pārmaiņās. BII ir ielaides (input) cenu indekss; tas parāda cenu pārmaiņas galvenajiem būvniecībā ieguldītajiem resursu veidiem. BII neietver virsizmaksas, būvuzņēmēja peļņas rādītājus un produktivitātes izmaiņas, kas ir izlaides (output) cenu indeksa sastāvdaļas un atspoguļo cenu pārmaiņas pabeigtiem būvobjektiem.

BII izmanto, lai aprēķinātu nefinanšu investīcijas un būvdarbu apjomu salīdzināmajās cenās.

Būvuzņēmumi un tirdzniecības uzņēmumi.

Ekonomiski aktīvās statistikas vienības, kuru galvenais ekonomiskās darbības veids pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakcijas (NACE 2. red.) ir no 41.10 līdz 43.99 (F sadaļa), 46.73, 46.74 un 47.52.

Būvuzņēmumu respondentu sarakstu veido ar mērķa atlases palīdzību un tajā iekļauj uzņēmumus, kam iepriekšējā gadā ir bijis lielākais pašu spēkiem izpildīto būvdarbu apjoms (NACE 2. red. F sadaļā). Izlasē pārstāvēti atšķirīgas specializācijas uzņēmumi dažādos Latvijas reģionos. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

ES līmeņa tiesību akti:

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku.
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku.

Statistikas datubāze

N/A

Salīdzināmi dati par periodu kopš 1992. gada.

N/A

BII aprēķina vajadzībām tiek veikts būvniecības resursu cenu izlases apsekojums (veidlapa Nr. 1-BC), kopš 2012. gada papildus izmanto rūpniecības ražotāju un importētāju sniegtās cenas (veidlapa Nr. 1-RC un Nr. 1-IC) un no 2020. gada reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem. Pilns būvniecības resursu saraksts.
Svaru aprēķiniem izmanto informāciju par pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu t-1 (iepriekšējā) gadā (veidlapa Nr. 1-būvniecība).

2025. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 225 būvuzņēmumu un vairāk kā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2024. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 87,1 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 31,6 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Katru mēnesi indeksa aprēķiniem izmanto ap 2,7 tūkst. būvniecības resursu cenu.

BII aprēķinos izmanto unificēto modeļu metodi. Valstī populārākajiem būvniecības veidiem ir izvēlēti reprezentatīvi būvobjektu projekti (modeļi). Katrs modelis satur noteiktus būvmateriālu, darbaspēka un celtniecības tehnikas izlietojuma apjomus.

2025. janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2024. gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu  un struktūru.

BII aprēķinos izmanto 11 unificētus būvmodeļus, kas apvienoti šādās grupās:

• dzīvojamās ēkas;
• nedzīvojamās ēkas;
• inženierbūves (t. sk. transporta objekti un pazemes maģistrālie cauruļvadi).

BII aprēķiniem lieto Laspeiresa tipa formulu. Cenu salīdzinājuma (bāzes) periods ir iepriekšējā gada decembris. Sākot ar 2014. gadu, visas vidējās cenas aprēķina kā nesvērtus vidējos aritmētiskos lielumus.

Aprēķinot BII būvmodeļiem, svariem izmanto resursu izmaksu struktūru iepriekšējā gada decembra cenās. Kad katram unificētajam būvmodelim ir aprēķināts BII, rēķina būvniecības izmaksu kopindeksu.

Kopējā BII aprēķinam lieto iepriekšējā gada būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu sadalījumā pa ēku un inženierbūvju veidiem.

Lai atspoguļotu pēdējā laikā pielietotās celtniecības tehnoloģijas un būvmateriālus, 2020. gada janvārī tika atjaunoti indeksa aprēķinos lietotie unificētie būvmodeļi. Kopš 2014. gada vidējo cenu aprēķinā neizmanto svēršanu ar konkrēto būvuzņēmumu veikto darbu apjomu.

Sākot ar 2012. gadu, ir sākti būvizmaksu indeksa aprēķini autoceļa izbūvei. Svaru aprēķiniem nepieciešamo unificēto būvmodeli izstrādāja a/s "Ceļuprojekts". 2020. gadā būvmodelis atjaunots sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi", un tas atspoguļo konkrētam būvobjektam nepieciešamos resursu daudzumus.