Ražotāju cenu indeksi rūpniecībā

Ražotāju cenu indeksus rūpniecībā izmanto rūpniecības produkcijas apjoma indeksa aprēķināšanā, iekšzemes kopprodukta novērtēšanā salīdzināmajās cenās, kā arī ekonomiskajā analīzē un starptautiskajos salīdzinājumos.

Ražotāju cenu indeksus rūpniecībā aprēķina atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakcijas (NACE 2. red.) sadaļām, nodaļām, grupām un klasēm, kā arī pieciem ražošanas pamatgrupējumiem (starppatēriņa preces, ražošanas līdzekļi, ilgstoša patēriņa preces, īslaicīga patēriņa preces, enerģija).

Ražošanas pamatgrupējumi

Tiek veidoti kā starpposms starp rūpniecības nozaru (B, C, D un E) sadaļām, pārgrupējot atbilstošās Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) trīs zīmju grupas.

Pastāv pieci ražošanas pamatgrupējumi:

• starppatēriņa preces;
• enerģija;
• ražošanas līdzekļi;
• ilgstoša patēriņa preces;
• īslaicīga patēriņa preces.

Rādītājs aptver NACE 2.red. klasifikācijas darbības veidus sadaļās:

• B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
• C Apstrādes rūpniecība
• D Elektroenerģija, gāzes apstrāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
• E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija.

Apsekojamās vienības – Darbības veida vienības.

Respondējošās vienības – Uzņēmumi.

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kuru darbība atbilst Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) sadaļai B “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde“, C “Apstrādes rūpniecība“, D “Elektroenerģija, gāzes apstrāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana“ vai E “Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija“ un kuros ir 20 un vairāk strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis virs 430 tūkst. eiro.

Tiek atlasīti uzņēmumi ar iespējami lielāko realizētās produkcijas īpatsvaru atbilstošajā rūpniecības nozarē (NACE 2. red. klasē).

Cenas reģistrē gan vietējā tirgū realizētajai, gan eksportētajai produkcijai un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.

Visa valsts ekonomiskā teritorija. 

Pieejami salīdzināmi dati par periodu kopš 2000. gada.

2021. gads ir RCI bāzes periods (2021 = 100).

• Indeksi un pārmaiņas (%).

• Mēnesis, ceturksnis, gads.

ES līmeņa tiesību akti:

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku.
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku.

N/A

Konfidenciālu informāciju aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Uzņēmumu statistikā konfidenciālās šūnas tiek noteiktas, izmantojot minimālā gadījuma skaita kritēriju un dominances (n, k) kritēriju. Par drošiem datus uzņēmumu statistikā uzskata, ja tie ir iegūti no vismaz 4 respondentiem (n=4), kā arī viena ieguldītāja īpatsvars šūnā nepārsniedz 80% (1,80) vai divu ieguldītāju 90% (2,90). 

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu izplatīšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Datus publicē reizi mēnesī.

Reizi mēnesī tiek publicēta preses relīze.

Reizi gadā RCI tiek publicēti “Latvijas statistikas gadagrāmatā” un “Latvija. Galvenie statistikas rādītāji”.

Statistikas datubāze

Nav pieejami.

• Komisijas 2020. gada 30. jūlija Īstenošanas Regula (ES) Nr. 2020/1197.
• Eiropas uzņēmējdarbības statistikas rokasgrāmata (2021)
• Eiropas uzņēmējdarbības statistikas metodoloģiskā rokasgrāmata īstermiņa statistikai (2021).

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018. gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana – plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro šādus kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

CSP kā nacionālās statistikas sistēmas vadošā institūcija ir noteikusi kopējas vispārējās (institucionālā līmeņa) kvalitātes prasības Latvijas statistikas iestādēm, piemērojot Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Eiropas Statistikas prakses kodeksā ir iekļauti 16 principi.

Kopējais datu kvalitātes novērtējums ir labs.

N/A

Uzticamu statistisko datu sagatavošana sabiedrības sociāli ekonomisko procesu izzināšanai un nākotnes lēmumu pieņemšanai.

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Preses izlaidums par ražotāju cenu pārmaiņām tiek publicēts 15. darba dienā pēc pārskata mēneša. Ja tiek veikta datu revīzija, tad precizētos cenu indeksus publicē vienlaicīgi ar datiem par nākamo pārskata periodu.

N/A

ES valstu dati

CSP publicēto ražotāju cenu indeksu rūpniecībā aptvērums un detalizācija ir plašāka un atšķiras no Eurostat publicēto indeksu aptvēruma, jo papildus var aptvert NACE 2. red.:

• 07.21 klasi Urāna un torija rūdu ieguve,
• 24.46 klasi Kodoldegvielas ražošana,
• 25.4 grupu Ieroču un munīcijas ražošana,
• 30.1 grupu Kuģu un laivu būve,
• 30.3 grupu Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana,
• 30.4 grupu Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana,
• 37. nodaļu Notekūdeņu savākšana un attīrīšana,
• 38. nodaļu Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde. 

Eurostat publicēto ražotāju cenu indeksu aptvērums un detalizācija ir šaurāka, lai nodrošinātu datu salīdzināmību starp dalībvalstīm.

CSP un Eurostat publicētie ražotāju cenu indeksi pa ražošanas pamatgrupējumiem (starppatēriņa preces, ražošanas līdzekļi, ilgstoša patēriņa preces, īslaicīga patēriņa preces, enerģija) neatšķiras.

ES-27 un katras valsts dati  Eurostat datubāzes sadaļā Industry.

Salīdzināmi dati par periodu kopš 2000. gada.

N/A

N/A

N/A

N/A

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2024. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

Ja, aprēķinos izmantojot labotu, precizētu vai novēloti saņemtu informāciju, ir konstatēta būtiska (vairāk par 0,1 procentpunktu) labojumu ietekme uz kopējo cenu indeksu 12 mēnešu ietvaros (m/(m – 12)), tiek veikti publiskoto ražotāju cenu indeksu rūpniecībā labojumi par iepriekšējo periodu.

Precizētus cenu indeksus publicē vienlaicīgi ar datiem par nākamo pārskata periodu ar norādi par labojumu.

N/A

Informāciju par ražotāju cenām iegūst, reģistrējot konkrētu preču (pakalpojumu) pārstāvju cenas īpaši izvēlētos uzņēmumos.

Datu avots ir veidlapas par ražotāju cenām rūpniecībā Nr. 1-RC (mēneša pārskats) un Nr. 2-RC (gada pārskats), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie tarifi.

Svaru aprēķiniem izmanto datus par realizētās produkcijas apgrozījumu no veidlapas Nr. 1-r "Pārskats par rūpniecisko darbību", kā arī savāktos un apkopotos datus ar veidlapām Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību", Nr. 1-rūpniecība “Rūpniecības produkcijas veidi un pakalpojumi”, un informāciju no CSP Ārējās tirdzniecības statistikas datubāzes.

Cenas reģistrē katru mēnesi.

Respondenti norāda faktisko ražotāju cenu (bez pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa), par kādu prece (pakalpojums) pārdots pārskata mēneša 15. datumā. Ja šajā dienā realizācija nav notikusi, uzrāda faktisko realizācijas cenu šim datumam tuvākajā dienā. Ja par preču (pakalpojumu) pārstāvi ir izvēlēta viendabīga preču grupa, norāda mēneša vidējās cenas.

2025. gadā ražotāju cenu novērošanas izlasē ir iekļauti vairāk kā 600 uzņēmumi. Ar cenu novērošanu aptverta 161 NACE 2. red. klase. Apseko vairāk kā 2,5 tūkst. cenu, no kurām 1,3 tūkst. reģistrē vietējā tirgū realizētajai produkcijai un ap 1,2 tūkst. – eksportētajai produkcijai.

Ražotāju cenu novērošanā iesaistīto uzņēmumu sarakstu katru gadu pārskata – no tā izslēdz nestabili strādājošus uzņēmumus un iekļauj uzņēmumus, kuri ieņem nozīmīgu vietu attiecīgajā rūpniecības nozarē. Regulāri aktualizē arī preču (pakalpojumu) pārstāvju sarakstu.

CSP tiek izmantota speciāla programmatūra datu ievadīšanai, apstrādei ar automātiskiem pārskata vadības un datu validācijas rīkiem - ISDAVS (Integrētā statistikas datu apstrādes vadības sistēma).

Mēneša RCI tiek aprēķināts, lietojot Laspeiresa tipa formulu, kas salīdzina preču pārstāvju "groza" vērtību pārskata periodā ar bāzes perioda vērtību. Aprēķinot mēneša RCI, par bāzi cenu salīdzinājumiem lieto iepriekšējā gada decembra cenas. Par svariem izmanto pirms diviem gadiem realizētās produkcijas apjomu (apgrozījumu) sadalījumā pa NACE sadaļām, nodaļām, grupām un klasēm. Lai nodrošinātu svaru un cenu bāzes periodu simetriju, 2025. gadā RCI aprēķinos lietotie svari ir pārrēķināti 2024. gada decembra cenās.

N/A

Ražotāju cenu indeksi rūpniecībā netiek koriģēti.

Ražotāju cenu indeksi rūpniecībā netiek sezonāli koriģēti.