Strukturālās biznesa statistikas rādītāji

Uzņēmējdarbības strukturālās statistikas rādītāji sniedz informāciju par būvniecības, rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumu finansiālo situāciju, nodarbināto skaitu u. c. rādītājus sadalījumā pēc saimnieciskās darbības veidiem, reģioniem un republikas nozīmes pilsētām.

Dati tiek klasificēti un publicēti, izmantojot Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

Aptver NACE 2.red. klasifikācijas darbības veidus B-N (izņemot K) un S95 (līdz 2020.gadam). No 2021.gada aptver NACE 2.red. klasifikācijas darbības veidus B-S (izņemot O un S94).

Aktīvie uzņēmumi.

Visi aktīvie uzņēmumi, kas pārskata periodā veic saimniecisko darbību, kura ietekmē nacionālo kopproduktu.

Latvija.

Dati pieejami no 2005. gada.

N/A

• Uzņēmumu skaits, vietējo vienību skaits;
• Nodarbinātības mainīgie – skaitliskās vērtībās;
• Monetārie rādītāji – tūkstošos eiro.

Gada dati.

No 2021. gada

• Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā;
• Komisijas īstenošanas regula (ES) 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā.

Līdz 2020. gadam

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1618/1999 par kvalitātes novērtēšanas kritērijiem attiecībā uz uzņēmumu strukturālo statistiku;
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 97/2009, ar ko attiecībā uz elastīgā moduļa izmantošanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku;
• Komisijas regula (EK) Nr. 250/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, datu nosūtīšanas tehnisko formātu, dubultās datu sniegšanas prasībām saskaņā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā;
• Komisijas regula (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA);
• Komisijas Regula (ES) Nr. 275/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 saistībā ar kritērijiem uzņēmējdarbības strukturālās statistikas kvalitātes novērtēšanai.

N/A

Konfidenciālu informāciju aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Primārā konfidencialitāte

Uzņēmumu statistikā konfidenciālās šūnas tiek noteiktas piemērojot primārās konfidencialitātes noteikšanas kritērijus, izmantojot minimālā gadījuma skaita kritēriju un dominances (n, k) kritēriju. Par drošiem datus uzņēmumu statistikā uzskata, ja tie ir iegūti no vismaz 4 respondentiem (n=4), kā arī viena ieguldītāja īpatsvars šūnā nepārsniedz 80% (1,80) vai divu ieguldītāju 90% (2,90). 

Sekundārā konfidencialitāte

Lai nodrošinātu kopsavilkuma informācijas aizsardzību papildus piemēro sekundāro konfidencialitāti šūnu vērtību noklusēšanai, tādējādi aizsargājot primāri konfidenciālās šūnas. Izvēloties sekundāri konfidenciālās šūnas, nodrošina pietiekamu aizsardzību, reizē nodrošinot minimālu informācijas zudumu.
Piemērotie sekundārās konfidencialitātes noteikšanas kritēriji:

1. Sekundārās konfidencialitātes noteikšanai izmanto T-Argus programmatūru, kura veic automātisku sekundārās konfidencialitātes aprēķināšanu.
2. Sekundāri konfidenciālās šūnas izvēlas manuāli.

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu publicēšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Datus publicē divas reizes gadā.

N/A

Latvijas statistikas gadagrāmata.

Statistikas datubāze

Pētniecībā iespējams izmantot attālināto piekļuvi anonimizētiem individuālajiem datiem. Atkarībā no pielietotām papildu datu apstrādes metodēm datu kopas ir pieejamas izmantošanai pētnieka infrastruktūrā (OffSite) vai Centrālās statistikas pārvaldes attālinātās piekļuves sistēmā (OnSite). Dati pieejami, aizpildot pieteikumu un, Centrālās statistikas pārvaldes pozitīva lēmuma gadījumā, noslēdzot līgumu. Anonimizētus individuālos datus drīkst izmantot tikai zinātniskiem vai pētnieciskiem nolūkiem, turklāt pētījuma rezultātam ir jānodrošina ieguvums visai sabiedrībai.

Individuālie dati jeb mikrodati ir aptauju, tautas skaitīšanas vai reģistru ieraksti par atsevišķām personām, mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.

Pētniecības datu katalogs

N/A

No 2021. gada

• Komisijas īstenošanas regula (ES) 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā.
• SBS metodiskā rokasgrāmata.

Līdz 2020. gadam

• Komisijas regula (EK) Nr. 250/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, datu nosūtīšanas tehnisko formātu, dubultās datu sniegšanas prasībām saskaņā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā.

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018. gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana – plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana. 2024. gadā veikta pārsertifikācija atbilstoši SIA Bureau Veritas Latvia.

2017. gadā CSP saņēmusi starptautisko ISO/IEC 27001:2022 sertifikātu „Informācijas drošība, kiberdrošība un privātuma aizsardzība. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Informācijas un datu vākšana, uzkrāšana, apstrāde un uzglabāšana Centrālās statistikas pārvaldes funkciju izpildei. Statistiskās informācijas nodrošināšana iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem. 2024. gadā veikta pārsertifikācija atbilstoši SIA Bureau Veritas Latvia.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro šādus kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

CSP kā nacionālās statistikas sistēmas vadošā institūcija ir noteikusi kopējas vispārējās (institucionālā līmeņa) kvalitātes prasības Latvijas statistikas iestādēm, piemērojot Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Eiropas Statistikas prakses kodeksā ir iekļauti 16 principi.

Kopējais datu kvalitātes novērtējums ir labs.

N/A

Uzticamu statistisko datu sagatavošana sabiedrības sociāli ekonomisko procesu izzināšanai un nākotnes lēmumu pieņemšanai.

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

Precizitāte pilnīgi atbilst Padomes Regulai (ES) 2019/2152 un Komisijas īstenošanas regulai (ES) 2020/1197.

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Provizoriskos datos nav iekļauta informācija par uzņēmumiem, kuriem ir juridiskas tiesības iesniegt datus Valsts ieņēmumu dienestam ar kavēšanos. Tas ir iemesls nereaģēšanai (neatbildētības kļūda). Tomēr, lai samazinātu atšķirības starp provizoriskiem un galīgajiem datiem, šādiem uzņēmumiem provizoriskos datos tiek veiktas imputācijas, izmantojot īstermiņa statistikas vai PVN datus. Galīgajos datos šie uzņēmumi tiek atjaunināti, balstoties uz iesniegtajām pārskatiem vai administratīvajiem datiem.

Vienības neatbildētības līmenis tiek koriģēts, izmantojot imputāciju. Respondentiem tiek nosūtīti atgādinājuma e-pasti, tīmekļa anketas lietotnē tiek parādīts paziņojums par neaizpildītu anketu, kā arī tiek veikti atgādinājuma telefona zvani, lai samazinātu neatbildētību.

N/A

N/A

N/A

18 mēneši

N/A

Dati par uzņēmējdarbības rādītājiem publicēti Eiropas Statistikas biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē sadaļā Structural business statistics. 

Salīdzināmi dati ir par laika periodu no 2005. gada par NACE 2.red. B-N (izņemot K) un S95. No 2021. gada NACE 2.red. B-S (izņemot O un S94).

N/A

Nesakritības starp īstermiņa būvniecības produkciju un SBS izlaides vērtību

Atšķirības skaidrojamas ar:

• Īstermiņa būvniecības produkcijas mainīgais lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā tikai būvdarbus, kas veikti uz sava rēķina, savukārt SBS būvniecības darbības ietver arī apakšuzņēmēju darbus.
• Īstermiņa statistika dažkārt neaptver uzņēmumus ar nelielu nodarbināto skaitu, bet ar lielu apgrozījumu (bieži darbībā “Ēku projektu attīstīšana”); šādi uzņēmumi bieži tiek atklāti un iekļauti tikai SBS rezultātu sagatavošanā.

Nesakritības starp īstermiņa rūpniecības produkcijas izlaidē un SBS izlaides vērtību

Atšķirības skaidrojamas ar:

• Dažādu aptvērumu: īstermiņa statistika aptver tikai uzņēmumus ar vairāk nekā 20 darbiniekiem, savukārt SBS aptver visu populāciju.
• Datu labojumiem, precizējumiem, kad tiek ziņoti gada rezultāti.
• Atšķirīgiem pārskata periodiem: īstermiņa statistika aptver kalendāro gadu, bet SBS aptver finanšu gadu.
• Atšķirīgām definīcijām: kapitalizētā produkcija ir iekļauta SBS mainīgajā lielumā, tomēr, ņemot vērā sarežģīto ziņošanu, šādas pozīcijas netiek iekļautas īstermiņa statistikas mainīgajā lielumā.

Nesakritības starp īstermiņa apgrozījumā tirdzniecībā un SBS apgrozījumu

Atšķirības skaidrojamas ar:

• Atšķirīgām definīcijām: SBS apgrozījums neietver subsīdijas, bet īstermiņa statistikas apgrozījumā nevajadzētu izslēgt šādas subsīdijas, ja tās ir iekļautas apgrozījumā.
• Dažādu aptvērumu: SBS ietver datus par pašnodarbinātām fiziskām personām, bet īstermiņa statistika tās neaptver.
• Dažādas statistikas vienības: SBS aptaujas vienība ir uzņēmums, savukārt īstermiņa statistikas vienība ir saimnieciskās darbības vienība (DVV).
• Dažādi stratifikācijas kritēriji izlases veidošanai: SBS izlase ir stratificēta pēc NACE koda, darbinieku skaita un apgrozījuma, bet īstermiņa statistikas izlase ir stratificēta tikai pēc NACE kodiem un darbinieku skaita.
• Datu labojumiem, precizējumiem, kad tiek ziņoti gada rezultāti.
• Atšķirīgām datu imputācijas metodēm: SBS galvenokārt imputē informāciju no uzņēmumu gada pārskatiem, bet īstermiņa statistika ir balstīta uz iepriekšējā perioda datu imputāciju, koriģējot tendences, un uz PVN datu izmantošanu.

Atšķirības starp pievienoto vērtību Nacionālajos kontos (NA) un SBS pievienoto vērtību var izskaidrot šādi:

• NA korekcijas (piemēram, ēnu ekonomika),
• SBS pievienotā vērtība neiekļauj nodokļus, taču NA pievienotā vērtība ietver nodokļus un nodevas, kas saistītas ar ražošanu,
• NA pievienotā vērtība ietver imputēto īri NACE 68 grupai.

N/A

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2024. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

N/A

N/A

Dati par uzņēmējdarbības rādītājiem būvniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā un pakalpojumos tiek iegūti, veicot pilnu apsekojumu. Līdz 2016. gadam datus ieguva veicot gan izlases, gan pilnu apsekojumu.

Dati tiek apkopoti no CSP izstrādātām gada pārskata veidlapām 1-gada "Kompleksais pārskats par darbību", 1-gada konsolidētais "Konsolidētais pārskats par darbību" un no Valsts ieņēmuma dienesta sniegtās informācijas, kā arī datu apkopošanai papildus tiek izmantoti "Ceturkšņa pārskati par darbaspēku" un "Pārskats par izmaksām". 

Gads.

Visi ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kuriem nodarbināto skaits vai gada apgrozījums pārsniedz noteiktu robežlielumu.

• Nodarbināto skaita robežlielums ir definēts atkarībā no pārskata gada, sākot ar 2017. gadu tas ir vienāds vai lielāks par 20. Uzņēmumi ar darbinieku skaitu, kas mazāks par 20, netiek apsekoti, bet pierēķināti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju.
• Gada apgrozījuma robežlielums ir definēts atkarībā no uzņēmuma ekonomiskā darbības veida un pārskata gada.

Iekļauti arī dati par ekonomiski aktīvām pašnodarbinātām personām.

Pārskatus var iesniegt elektroniskā formātā Elektronisko datu vākšanas sistēmā CSP mājaslapā. Respondenti var arī izdrukāt veidlapas no CSP mājaslapas un nosūtīt tās pa pastu, e-pastu vai nogādāt personīgi uz pārvaldi.

Izlases lielums

Datu pārbaude un labošana tiek veikta datu vākšanas periodā. Datu validācijas noteikumi ir aprakstīti metadatu vadītas integrētās statistisko datu apstrādes un vadības sistēmā (MDV-ISDAVS) un automātiski parādās pēc datu ievades sistēmā. Daži datu validācijas noteikumi ir arī pārskata elektroniskajā versijā EDV sistēma (respondents nevar iesniegt datus, pirms kļūdas nav izlabotas). Validācijas noteikumi ir aprakstīti izmantojot loģiskos un matemātiskos nosacījumus.

Pirms datu nosūtīšanas uz Eurostat, dati tiek pārbaudīti, izmantojot CSP validācijas sistēmu SBSValid un pēc tam vēl arī ar Eurostat pārbaudes rīku (Input Hall). Input Hall veic pārbaudi sērijas ietvaros, starpserijām un salīdzina datus ar iepriekšējiem gadiem.

Aprēķina metodes

Rādītāji tiek aprēķināti no uzņēmumu iesniegto datu atsevišķiem elementiem un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas NACE 2. red. četru zīmju līmenī.

Uzņēmumu skaits ietver ekonomiski aktīvos uzņēmumus, kas reģistrēti Statistikas uzņēmumu reģistrā.

Apgrozījums ir peļņas vai zaudējumu aprēķina postenis, "neto apgrozījums", bez kārtējām subsīdijām, un pašnodarbināto fizisko personu ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Produkcijas vērtība ir neto apgrozījums vai pašnodarbināto fizisko personu ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

+/– uzņēmuma saražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas;

+/– preču un pakalpojumu krājumu izmaiņas, kas iepirkti tālākpārdošanai;

+ ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu;

– preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai;

+ kapitalizētā produkcija.

Pievienotā vērtība ir neto apgrozījums vai pašnodarbināto fizisko personu ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

+ kapitalizētā produkcija;

+ ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu;

– preču un pakalpojumu iepirkumu summa vai pašnodarbināto fizisko personu izdevumi saimnieciskajai darbībai;

– pārējie nodokļi par produktiem, kas ir saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi;

– ar ražošanu saistītie nodokļi un nodevas.

Kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu vērtība ir pārdošanai vai patēriņam ražošanas procesā iepirkto preču un pakalpojumu vērtība. Iekļauj izejvielas, materiālus, mazvērtīgo inventāru un citas preces vai pakalpojumus uzņēmuma vajadzībām un darbības nodrošināšanai. Par pašnodarbinātām fiziskām personām tiek ieskaitīta daļa no izdevumiem saimnieciskajai darbībai.

Personāla izmaksas aprēķina: algas + sociālās apdrošināšanas izmaksas un sociālais nodoklis, ko par sevi samaksā pašnodarbinātas fiziskās personas.

Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās ir bruto kapitālieguldījumi zemes iegādē, bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, bruto kapitālieguldījumi ēku būvniecībā un pārbūvē, bruto kapitālieguldījumi iekārtās un ierīcēs.

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai ietver pārdošanai iepirkto preču un pakalpojumu vērtību.

Nodarbināto personu skaitu izsaka kā gada vidējo rādītāju.

N/A

Publicētie dati, ja tie nav atzīmēti kā provizoriski, ir galīgi un netiek pārskatīti, izņemot gadījumus, kad tiek konstatētas būtiskas kļūdas uzņēmumu pārskatos.

N/A