Patēriņa cenas

Patēriņa cenu indekss Latvijā tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs.

Eurostat informatīvais materiāls attiecībā uz metodoloģiskajām izmaiņām SPCI apkopošanā.

Eurostat vadlīnijas attiecībā uz energoresursu cenu pieauguma kompensācijas pasākumiem.

Indeksa vērtības un pārmaiņas procentos attiecas uz kopējiem patēriņa izdevumiem visā Latvijas mājsaimniecību sektorā.

Iedzīvotāju aptvērums

PCI aptver visus valsts pastāvīgos iedzīvotājus, tai skaitā kolektīvajās mājsaimniecībās (pansionātos, bērnu namos, cietumos u. tml.) dzīvojošās personas. PCI neietver ārvalstu tūristu izdevumus Latvijā.

Ģeogrāfiskais aptvērums

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās. Izmantojot t. s. iedzīvotāju svarus, apsekojuma dati tiek vispārināti uz visu valsti: gan pilsētām, gan lauku teritorijām.

Preču aptvērums

PCI aptver to preču un pakalpojumu cenas, par ko ir veikta samaksa naudā. PCI neietver nelegālas preces un pakalpojumus, dāvanas, izdevumus par īpašnieka apdzīvotu mājokli, procentu un kredītu maksājumus.

N/A

Statistikas datubāze

SPCI un nacionālā PCI atšķirības

Nerezidentu patēriņa izdevumi Latvijas ekonomiskajā teritorijā tiek ietverti saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (SPCI) un netiek ietverti patēriņa cenu indeksā (PCI).

Rezidentu izdevumi ārzemēs ir PCI, bet izslēgti no SPCI.

SPCI salīdzināmība ES valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai nodrošinātu, ka saskaņotie indeksi ir salīdzināmi starp dalībvalstīm, metodes, koncepcijas, definīcijas un klasifikācijas ir atrunātas tiesību aktos.

ES valstu SPCI dati pieejami Eurostat datubāzē.

Salīdzināmi dati par periodu kopš 1991. gada.

Sākot no 2026. gada patēriņa cenu indeksi tiek apkopoti atbilstoši jaunajai Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijai pēc mērķa, 2. versijas (ECOICOP ver. 2). Līdz 2026. gadam tika izmantota ECOICOP klasifikācija. Būtiskākās izmaiņas notikušas grupās “Transports”, “Informācija un sakari”, “Atpūta, sports un kultūra”, “Apdrošināšanas un finanšu pakalpojumi” un “Personiskā aprūpe, sociālā aizsardzība, dažādas preces un pakalpojumi”. 

N/A

2026. gadā PCI ''grozā'' ir 558 preces un pakalpojumi, kam regulāri tiek reģistrētas cenas. Tiek apsekoti aptuveni 2 tūkstoši dažādu tirdzniecības un maksas pakalpojumu objekti. Katru mēnesi tiek novērotas aptuveni 25,3 tūkstoši cenas.

Novēroto preču un pakalpojumu specifikācijas visu gadu tiek saglabātas nemainīgas.

Vidējais mēnesī novēroto cenu skaits / preču un pakalpojumu skaits patēriņa grupās

Cenu reģistrācijā tiek ņemtas vērā arī cenu atlaides kvalitatīvām precēm, kas tiek piedāvātas visiem pircējiem. Preču cenas iekļauj tā mēneša PCI aprēķinā, kurā tās ir novērotas. Pakalpojumu cenas iekļauj tā mēneša PCI aprēķinā, kurā var sākties pakalpojuma izmantošana par novērotajām cenām.

Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki – cenu reģistratori.

Lai nodrošinātu, ka preces un pakalpojumi, par kuriem ģimenes maksā lielāku summu no saviem kopējiem izdevumiem, attiecīgi ietekmētu kopējo PCI lielumu, tiek rēķināti svari, kas ir katras atsevišķas preces vai pakalpojuma izdevumu proporcija no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Aprēķiniem lietotie svari ir gada vidējie svari, kas ir apkopoti balstoties uz Nacionālo kontu un mājsaimniecību budžeta apsekojuma rezultātiem. Kā papildu avoti tiek izmantoti administratīvie dati, nozaru statistiskas dati, kā arī uzņēmumu, veikalu sniegtā informācija. Svaru atsauces periods 2026. gadā ir T-1. Katru gadu svari tiek aktualizēti un pārrēķināti T-1 decembra cenās.

Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek veidota, balstoties uz tādiem kritērijiem kā popularitāte iedzīvotāju vidū, nozīmīgs tirdzniecības apgrozījums un plašs pieejamais preču un pakalpojumu klāsts. Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek regulāri pārskatīta. Ja veikals tiek slēgs vai likvidēts, tas tiek aizvietots ar līdzvērtīgu. Cenu reģistrēšanas vietu izlasē ir arī atklātie tirgi un interneta veikali.

Vispirms tiek aprēķināta katra patēriņa grozā ietvertā produkta vai pakalpojuma vidējā cena izlasē ietvertajās apdzīvotajās vietās. To aprēķina kā vienkāršu vidējo aritmētisko no visām apdzīvotajā vietā novērotajām konkrēta produkta vai pakalpojuma cenām. No visu apdzīvoto vietu vidējām cenām tiek aprēķināta valsts vidējā cena katram patēriņa cenu grozā ietvertajam produktam un pakalpojumam, sverot ar iedzīvotāju skaita īpatsvaru attiecīgajās teritorijās.

Tad aprēķina cenu indeksu katram produktam un pakalpojumam (zemākā līmeņa cenu indeksu). Zemākā līmeņa cenu indeksi tiek aprēķināti kā vidējo aritmētisko cenu attiecība pārskata un atsauces periodā.

Augstāku līmeņu (patēriņa grupu) cenu indeksu un kopējā PCI aprēķināšanā lieto Laspeiresa tipa formulu, iegūstot svērto vidējo aritmētisko indeksu no zemāko līmeņu cenu indeksiem:

\(I^{T/0} =\sum\limits _{J} w^{0}_{J} *\ I^{T/0}_{J} \), kur

\(I^{T/0}\) – kopējais patēriņa cenu indekss periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu);

\(w^{0}_{J}\)  – produkta j īpatsvars atsauces periodā;

\(I^{T/0}_{J}\) – produkta j cenu indekss  periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu).

PCI aprēķinos indeksa atsauces periods ir 2025. gada vidējā vērtība (2025 = 100). Ja sasaistes mēnesis ir katra gada decembris, tad cenu indeksu mēnesī m, gadā G aprēķina:

\(I^{m,G}_{0} =I^{Dec,0}_{0} *\left(\prod\limits ^{G-1}_{g=1} I^{Dec.g}_{Dec.g-1}\right) *I^{m,G}_{Dec,G-1}\), kur

\(I^{m,G}_{Dec,G-1}\) – jaunākais ķēdes posms (cenu indekss pārskata gada mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnesi);

\(I^{Dec,0}_{0}\)– ķēdes posms, ko aprēķina no vēsturiskiem datiem, pārejot no decembra kā atsauces perioda uz vidējo vērtību.