Iekšzemes kopprodukts un kopējā pievienotā vērtība reģionos

Datus/rādītājus par iekšzemes kopproduktu (IKP) reģionos izmanto, lai novērtētu reģiona teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summāro vērtību gada laikā.

Reģionālās pievienotās vērtības (PV) novērtējums pa darbības veidiem balstās uz kopējās pievienotās vērtības novērtējumu valstī kopumā. Reģionalizācija notiek, pamatojoties uz uzņēmuma/iestādes vai organizācijas pārskatos norādītajām vietējās darbības vienībām. Ja ražošanas vienības saimnieciskā darbība notiek vairākos reģionos, tad tās PV tiek sadalīta starp attiecīgajām reģionu teritorijām, ņemot vērā uzņēmuma nodarbināto skaitu attiecīgajā teritorijā un nozarē.

Svarīgas piezīmes:

1. Pamatojoties uz 2021. gadā Latvijā notikušo administratīvi teritoriālo reformu, ir veikts atbilstošs pārrēķins un tiek publicēts iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība pa darbības veidiem plānošanas reģionos un valstspilsētās par 2019. gadu faktiskajās cenās. Visai laikrindai pārrēķini tiks pabeigti 2023. gadā.
   
2. Kopš 2021. gada pieejami arī eksperimentālās statistikas dati:

• nominālā darbaspēka produktivitāti uz vienu iedzīvotāju reģionos, pamatojoties uz pievienoto vērtību;
• nominālā darbaspēka produktivitāte uz vienu nodarbināto reģionos, pamatojoties uz pievienoto vērtību pa darbības veidiem;
• nodarbināto personu skaits uz vienu iedzīvotāju reģionos.

Plašāka informācija šajā sadaļā: Nacionālie konti: produktivitātes rādītāji.

3. Saskaņā ar 2010. gada 10. augusta Eiropas Komisijas Regulu Nr. 715/2010, pārejot uz Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas jauno versiju (NACE 2. red.), kā arī, balstoties uz pārskatīto Eiropas kontu sistēmas (EKS-2010)  metodoloģiju (regula  Nr. 549/2013) un veicot citas datu revīzijas, 2014. gadā tika pārrēķināti reģionu dati par 2000.–2011 un atbilstoši aprēķināti 2012.gada reģionu rādītāji.
   
4. Rādītājs "IKP uz 1 iedzīvotāju reģionā" 2000.–2011. gada periodam tika pārrēķināts atbilstoši datiem par gada vidējo iedzīvotāju skaitu reģionā, pārskatītiem 2012. gada decembrī saistībā ar 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem.
   
5. Sākot ar 2009. atskaites gadu, reģionu rādītāju aprēķins balstās uz pirmdatu avotiem, kas tika vākti atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai. Reģionu PV novērtējumi tiek aprēķināti sadalījumā pa 19 saimnieciskajām darbībām.

Nacionālo kontu mērķis ir atspoguļot saimniecisko darbību valsts teritorijā. Tajos tiek apkopoti dati no daudzām citām statistikas jomām, piemēram, rūpniecības, pakalpojumu statistika, nodokļi un tādējādi tiem nav vienota izlases ietvara. EKS 2010 izmanto divu veidu vienības: institucionālās vienības ar kuru palīdzību tiek aprakstītas  ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmas un vietējās darbības veida vienību grupējumu nozarēs, kas apraksta ražošanas procesus un sniedz ielaides – izlaides analīzi.

Nacionālajos kontos tiek apkopoti dati no dažādiem avotiem. Statistiskās kopas jēdziens nacionālo kontu kontekstā nav piemērojams.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 ( 2013. gada 21. maijs ) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā Dokuments attiecas uz EEZ.

Statistikas datubāze

Nacionālo kontu datu salīdzināmība Eiropas Savienības dalībvalstu vidū tiek nodrošināta izmantojot vienotas rādītāju definīcijas, kas ietvertas EKS 2010.

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par iekšzemes kopproduktu ES-27 un par katru valsti atsevišķi - Eurostat sadaļa Nacionālie konti.

Ģeogrāfiskais salīdzinājums ir iespējams arī visā pasaulē, jo vairums trešo valstu piemēro nacionālo kontu sistēmas (NKS 2008) pamatnostādnes, kas ir saskaņā ar EKS 2010.

OECD publicē dalībvalstu datus.

Salīdzināmi dati par periodu kopš 2000. gada.

N/A

Dati tiek iegūti no šādiem datu avotiem:

• CSP ikgadējais statistikas pārskats "Kompleksais pārskats par darbību" (veidlapa Nr. 1-gada) – dati no lielākajām un pārējām ekonomiski aktīvajām ražošanas vienībām, ņemot vērā strādājošo skaitu un apgrozījumu;
• CSP ikgadējais statistikas pārskats "Uzņēmuma (iestādes) vietējās darbības veida vienības" (veidlapa Nr. 1-DVV) – no uzņēmumiem, kuri iesniedz veidlapas Nr. 1-gada vai Nr. 2-gada un kam ir vietējās darbības veida vienības (VDVV), VDVV saimnieciskas darbības kods (pēc NACE 2. red.) un atbilstošs strādājošo skaits šajā vienībā;
• CSP ikgadējais statistikas pārskats "Kompleksais pārskats par darbību" (veidlapa Nr. 2-gada) – dati no budžeta finansējamām institūcijām;
• Valsts ieņēmumu dienesta dati; no uzņēmumu gada pārskatiem – bilance, peļņas vai zaudējuma rādītāji; ieņēmumu-izdevumu pārskatu dati par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību, reliģisko organizāciju un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbību;
• Latvijas Valsts kases dati no gada pārskata par valsts budžeta izpildi: valsts iestāžu izdevumi pa programmām/apakšprogrammām, kas saistīti ar nodarbinātajiem ārpus Latvijas teritorijas;
• CSP Uzņēmumu reģistrs;
• Latvijas nacionālo kontu sistēmas rādītāji: galvenie makroekonomiskie rādītāji.

N/A

Aprēķini tiek veikti atbilstoši vadlīnijām, kas ir dotas Eurostat dokumentos Manual on Regional Accounts Methods-2013 edition.un Manual on the Changes between ESA95 and ESA2010-2014 edition. Šo publikāciju pamats ir Eiropas kontu sistēmas 13. nodaļa "Reģionālie konti" (European System of Accounts. ESA 2010).

Reģiona kopējā pievienotā vērtība (PV) un IKP aprēķini balstās uz ražošanas novērtējumiem pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā.

1. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu vai institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas.
2. Reģiona PV naudas izteiksmē noteikta kā preču un pakalpojumu izlaides un starppatēriņa vērtības starpība atbilstošā gada faktiskajās cenās.
3. Izlaide tiek novērtēta kā ražošanas procesa rezultāts un tiek veidota kā tirgus ražotāju izlaides, ārpustirgus ražotāju izlaides un ražotāju izlaides pašu gala izlietojuma summa. Institucionālas vienības izlaide tiek noteikta kā tās vietējo DVV kopsumma.
4. Starppatēriņu veido saimnieciskajā darbībā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība.