Nāves cēloņi

Statistika par iedzīvotāju nāves cēloņiem sniedz nozīmīgu informāciju par sabiedrības veselību. Statistika apkopota par nāves pamatcēloni, kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju ir "slimība vai trauma, kas izraisījusi pataloģiju virkni, kuras rezultātā iestājusies nāve, vai nelaimes gadījuma vai vardarbības apstākļi, kas izraisījuši nāvējošu traumu".

• Mirušie un nedzīvi dzimušie

Mirušie Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Latvijā mirušie nerezidenti netiek iekļauti. Mātes nerezidentes jaundzimušais vai nedzīvi dzimušais tiek uzskatīts par rezidentu, ja tēvs ir rezidents. Ja gan māte, gan tēvs nav rezidenti - nerezidents.

Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas miruši īslaicīgi uzturoties ārvalstīs tiek iekļauti statistikā - ja tiek saņemta medicīniska izziņa vai apliecība par nāves cēloni, tad iespējams reģistrēt nāves cēloni. Ja nav informācijas par nāves cēloni, reģistrētais nāves cēlonis ir R99 (atbilstoši SSK-10).

• Komisijas Regula (ES) Nr. 328/2011 ( 2011. gada 5. aprīlis ), ar ko attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. 
• Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums.
• 2012.gada 3.aprīļa MK noteikumi Nr.241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums”.

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

Iedzīvotāju nāves cēloņi

Perinatālā, zīdaiņu un bērnu mirstība

Mātes mirstība

Nāves cēloņu rādītāji ES valstīs

Eurostat datubāzē tiek publicēta statistika par nāves cēloņiem un zīdaiņu mirstību ES valstīs.

Piezīme: Eurostat datubāzē iekļauta informācija arī par mirušajiem Latvijas nerezidentiem.

Dati par iedzīvotāju nāves cēloņiem dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām pieejami par periodu kopš 2010.gada (SPKC dati).

Dati par iedzīvotāju galvenajiem nāves cēloņiem dalījumā pa reģioniem, valstspilsētām un novadiem pieejami par periodu kopš 2017.gada (SPKC dati).

Dati par zīdaiņu, perinatālo un bērnu mirstību un mātes mirstību pieejami par periodu kopš 2008.gada (SPKC dati). Atsevišķi rādītāji pieejami par periodu kopš 1920.gada (CSP dati).

Mirušo skaita dati publicēti:

• demogrāfijas statistikā (aprēķina CSP) un 
• nāves cēloņu statistikā (aprēķina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC))
• SPKC apkopo informāciju tikai par gadījumiem, par kuriem saņemta medicīniskā apliecība vai izziņa (ārvalstīs mirušajiem Latvijas rezidentiem) par nāves cēloni vai tiesas spriedums par personas atzīšanu par mirušu.

Saskaņotība starp CSP un SPKC datiem

CSP pārrēķina provizoriskos nedēļas un mēneša datus nākamā gada maijā un galīgajos datos iekļauj arī datus par personām, kuras ir iekļautas iedzīvotāju skaita novērtējumā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un mirušas īslaicīgi uzturoties ārvalstīs, kā arī par personām, kuras reģistrētas kā mirušas pēc provizorisko datu par pārskata periodu publicēšanas. SPKC dati iekļauj informāciju tikai par tiem ārvalstīs mirušajiem Latvijas rezidentiem, par kuriem tiek saņemta apliecība vai izziņa par nāves cēloni.

Gadījumos, kad bez vēsts pazudusi persona pēc ilgāka laika tiek atzīta par mirušu vai sākotnēji neidentificēts mirušais pēc laika tiek atpazīts, nāves cēloņu statistikā (SPKC) tiek veikti precizējumi, taču publicētie demogrāfijas dati (CSP) netiek pārrēķināti.

Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, kurā dati tiek apkopoti, izmantojot informāciju no divām apliecībām – medicīniskās apliecības par nāves cēloni un medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos, kā arī tiesas spriedumiem par personām, kuras atzītas par mirušām.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 38. pantu miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts, nosakot 39. pantā arī personu loku, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu.

Medicīnisko miršanas apliecību reģistrē dzimtsarakstu iestādē mirušā dzīves vietā vai vietā, kur mirušais atrasts.

Ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir astoņu dienu laikā paziņot dzimtsarakstu nodaļai par nedzīvi dzimušiem vai dzemdībās mirušiem bērniem. Nedzīvi dzimušos un dzemdībās mirušos reģistrē tikai dzimšanas reģistrā un piešķir viņiem personas kodu (ar norādi “Bērns piedzimis nedzīvs” vai “Bērns miris dzemdībās”), bet neiekļauj miršanas reģistrā. Tikai dažas minūtes dzīvojušiem reģistrē gan viņu dzimšanas, gan miršanas faktu.

Dzimtsarakstu nodaļas reizi mēnesī iesniedz Slimību profilakses un kontroles centram iepriekšējā mēneša laikā reģistrētās medicīniskās apliecības par nāves cēloni un medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos, kā arī tiesas spriedumus par personām, kas atzītas par mirušām.

Katrs nāves cēlonis tiek kodēts saskaņā ar Starptautisko statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (SSK-10). Balstoties uz automatizēto kodēšanas sistēmu, tiek noteikts nāves pamatcēlonis. Statistika tiek apkopota, balstoties uz nāves pamatcēloni.

SSK-10 pieejama SPKC mājas lapā.