Apsekojums “Dzīves kvalitāte pilsētās”

Apsekojuma “Dzīves kvalitāte pilsētās” galvenais mērķis ir iegūt informāciju par dzīves apstākļiem valstspilsētās, pašvaldības darbu, personas nodarbinātību, izglītību, pārvietošanās paradumiem pilsētā u.tml. Veidlapā ietverti jautājumi par personas iegūto  izglītību, nodarbinātību, ikdienas pārvietošanās paradumiem, apmierinātību ar sabiedrisko pakalpojumu izmantošanas kvalitāti, kā arī apmierinātību ar dzīvi kopumā.

Apsekojums tiek veikts ar ES līdzfinansējumu, un tā rezultāti sniegs ieskatu, cik lielā mērā ES  dalībvalstu apkopotie statistiskie dati par pilsētām sakrīt ar cilvēku viedokli par dzīvi tajās.

Eurostat apsekojums: Rīga (angļu val.).

• Latvijas Republikas Profesiju klasifikators, kas balstīts uz Starptautisko standartizēto profesiju klasifikatoru (ISCO-08); 

• Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED);

• Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikators (ATVK 2021)*.

* Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.379.

N/A

Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, kas dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Apsekojuma izlasē iekļautas 4 063 personas (2017) un 7 500 personas (2022) - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, kas dzīvo privātajās mājsaimniecībās un faktiski dzīvo kādā valstspilsētā (izņemot Rīgu). Rīgas apsekojuma izlasē Eurostat iekļāva 10 990 personas (2019) un 11 812 personas (2023).

Desmit Latvijas valstspilsētas - Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.

Rīgas dati pieejami par 2019. un 2023. gadu, pārējo valstspilsētu dati pieejami par 2017. un 2022. gadu.

N/A

N/A

Gads

• 2022. gadā apsekojums “Dzīves kvalitāte pilsētās” Latvijā tika veikts saskaņā ar noslēgto granta līgumu Nr. 101052279 - 2021-LV-CITY starp Eiropas Komisiju un Pārvaldi (Statistikas likuma 8. panta otrās daļas 1. punkts).
• 2017. gadā apsekojums “Dzīves kvalitāte pilsētās" Latvijā tika veikts saskaņā ar noslēgto granta līgumu Nr. 08141.2015.002- 2015.613 starp Eiropas Komisiju un Pārvaldi.
• Eurostat apsekojums, kurā iekļauta arī Rīgas valstspilsēta, tika veikts ievērojot noteikto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2391 (2017. gada 12. decembris), ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

N/A

Konfidenciālu informāciju aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Pārvalde veic nepieciešamās darbības, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, to sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu. No respondentiem iegūtos datus izmanto oficiālās statistikas nodrošināšanai, tas nozīmē, ka datus, kas primāri iegūti statistikas nodrošināšanai, nedrīkst izmantot civilprocesā, administratīvajā procesā, kriminālprocesā vai komercdarbībā.

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu publicēšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Nav periodisks

Preses relīzes netiek publicētas regulāri, bet gan tad, kad tiek iegūti aptaujas rezultāti.

• 2023. gada 28. marta preses relīze,
• 2017. gada 25. septembra preses relīze,
• 2017. gada 10. jūlija preses relīze.

Eurostat apsekojums: Rīga (angļu val.):

• publications;
• visualisations.

Statistikas datubāze

Pētniecībā iespējams izmantot attālināto piekļuvi anonimizētiem individuālajiem datiem. Atkarībā no pielietotām papildu datu apstrādes metodēm datu kopas ir pieejamas izmantošanai pētnieka infrastruktūrā (OffSite) vai Centrālās statistikas pārvaldes attālinātās piekļuves sistēmā (OnSite). Dati pieejami, aizpildot pieteikumu un, Centrālās statistikas pārvaldes pozitīva lēmuma gadījumā, noslēdzot līgumu. Anonimizētus individuālos datus drīkst izmantot tikai zinātniskiem vai pētnieciskiem nolūkiem, turklāt pētījuma rezultātam ir jānodrošina ieguvums visai sabiedrībai.

Individuālie dati jeb mikrodati ir aptauju, tautas skaitīšanas vai reģistru ieraksti par atsevišķām personām, mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.

Pētniecības datu katalogs

N/A

Metodoloģijas rokasgrāmata, angļu valodā.

Eurostat apsekojums: Rīga, angļu valodā.

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018. gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana – plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro šādus kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

CSP kā nacionālās statistikas sistēmas vadošā institūcija ir noteikusi kopējas vispārējās (institucionālā līmeņa) kvalitātes prasības Latvijas statistikas iestādēm, piemērojot Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Eiropas Statistikas prakses kodeksā ir iekļauti 16 principi.

Kopējais datu kvalitātes novērtējums ir labs.

N/A

Uzticamu statistisko datu sagatavošana sabiedrības sociāli ekonomisko procesu izzināšanai un nākotnes lēmumu pieņemšanai.

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

Izlases ietvars ir sagatavots atbilstoši definētai mērķa populācijai, ņemot vērā vislabāko pieejamo informāciju izlases veidošanas brīdī, nodrošinot visām apsekojuma vienībām vienādas iespējas iekļūt izlasē, atbilstoši izstrādātajam plānojumam. Neskatoties uz to ka galvenie kļūdu avoti ir neatbildētība un virspārklājums, nav pamatotu pierādījumu par to ietekmi uz iegūtajiem novērtējumiem, plānojuma svaru koriģēšanas procesā tiek veiktas darbības šo kļūdu novēršanai.

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā datubāzē publicē informāciju par uztveres apsekojuma “Dzīves kvalitāte Eiropas pilsētās” rezultātiem. Sadaļā: General and regional statistics/City statistics/ Perception survey results (angļu valodā).

2022. gada apsekojuma dati ir daļēji salīdzināmi ar 2017. gadā notikušo apsekojumu.

Rīgas 2023. gada apsekojuma dati ir salīdzināmi ar 2019. gadā notikušo apsekojumu.

N/A

N/A

N/A

N/A

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2024. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

N/A

N/A

Dati tiek iegūti apsekojumā “Dzīves kvalitāte pilsētās”. Individuālā anketa tiek aizpildīta par vienu personu no mājsaimniecības, kurai dzimšanas diena ir tuvāk 1. jūlijam un kurai ir 15 gadi un vairāk. Respondentiem tiek uzdoti jautājumi par apmierinātība ar izglītību, veselības aprūpi, pilsētas sabiedrisko transportu, kultūras objektiem, drošību pilsētā, pašvaldības darbu, pārvietošanās paradumiem.

Apsekojuma rezultātu sagatavošanā netiek izmantoti administratīvie datu avoti. Lai nodrošinātu telefoninterviju un klātienes interviju veikšanu, mājsaimniecību adreses tika iegūtas no Valsts zemes dienesta adrešu reģistra. Informācija par respondenta vārdu un uzvārdu tika iegūta no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes fizisko personu reģistra. Respondenta tālruņa numuri tika iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un elektronisko sakaru komersanta “Tele2”.

Izlases dizains ir divpakāpju sistemātiska izlase. Pirmajā pakāpē ietvars ir ēkas, kas tika stratificētas pēc valstspilsētas (izņemot Rīgu, kuras izlasi īsteno Eurostat). Ēku ietvarā kopā tika iekļautas 34 497 vienības. Pirms sistemātiskās atlases ēkas ietvaru sakārtoja ar ceļojošā pārdevēja problēmas risināšanas rīku, kuras mērķis ir iegūt vienmērīgu ģeotelpisko izkliedi katrā valstspilsētā. Otrās pakāpes ietvars ir mājokļi, kas pieder ēkām, kas tika atlasītas pirmajā pakāpē. Mājokļi ir stratificēti pēc valstspilsētas (izņemot Rīgu). Mājokļu ietvarā kopā tika iekļautas 146 748 vienības.

Atlases vienība pirmajā pakāpe ir ēka, bet otrajā pakāpē mājoklis.

Apsekojuma izlasē iekļautas 4063 personas (2017) un 7500 personas (2022).

Rīgas apsekojuma izlasē Eurostat iekļāva 10990 personas (2019) un 11812 personas (2023).

Dati tiek vākti neregulāri.

N/A

N/A

Apsekojuma “Dzīves kvalitāte pilsētās” dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem.

Atlases plānojuma svari (dizaina svari) tika aprēķināti kā inversā iekļaušanas varbūtība.

Pēc apsekojuma iegūtajiem rezultātiem,  plānojuma svari tika koriģēti pēc faktiskās atbildētības, kā arī kalibrēti pēc iedzīvotāju skaita, sadalījumā pa dzimumu, vecuma grupām un valstspilsētām.

N/A

N/A

N/A

N/A