Preču ārējā tirdzniecība

Preču ārējās tirdzniecības dati sniedz apkopojošu informāciju par starpvalstu tirdzniecību sadalījumā pa preču veidiem un pa valstu grupām. Ārējās tirdzniecības datus izmanto valsts tirdzniecības partneru, svarīgāko eksportpreču un importpreču noteikšanā.

Preču ārējās tirdzniecības statistikas dati tiek uzrādīti pēc speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas, kurā netiek iekļautas preču plūsmas muitas noliktavās, līdz brīdim, kamēr preces tiek laistas brīvā apgrozībā Latvijā, kā arī preču plūsmas brīvajās ekonomiskajās zonās, ja vien netiek veikti pārstrādes darījumi.

Tāpat, ārējās tirdzniecības statistikas datos netiek iekļauti tranzīta darījumi. Vienīgais izņēmums ir elektroenerģijas uzskaite.

Preču nosūtītājas/saņēmējas ES dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji vai šo personu pārstāvji nodokļa jautājumos un tie:

1. kuri nosūta/saņem preces uz/no ES dalībvalstīm un ir noslēguši līgumu, izņemot pārvadājumu līgumus, saskaņā ar kuru notiek preču nosūtīšana/piegāde;
2. kuri nosūta/saņem preces uz/no ES dalībvalstīm vai liek tās nosūtīt/saņemt;
3. kuru valdījumā ir nosūtāmās/piegādājamās preces uz/no ES dalībvalstīm.

Ārējās tirdzniecības datu iegūšanai tiek veikts uzņēmumu apsekojums:

• pilns apsekojums par tirdzniecību ar trešajām valstīm;
• izlases apsekojums par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm.

Izlases apjoms

Izlases izveide un optimizācija balstās uz CSP noteiktajām robežvērtībām un īpašajām robežvērtībām. Robežvērtības un īpašās robežvērtības tiek noteiktas atsevišķi preču ievedumam un izvedumam tā, lai ar Instrastat pārskatu palīdzību iegūtie dati aptvertu ne mazāk kā 93% ieveduma un 95% izveduma no kopējā Latvijas tirdzniecības apjoma ar ES dalībvalstīm.

N/A

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Datubāzes sadaļā: Internatonal trade in goods.

N/A

N/A

Ārējās tirdzniecības datu avoti ir:

• CSP izveidotie Intrastat ikmēneša pārskati no uzņēmumiem tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm: veidlapas “Ievedums-Intrastat-1A”, “Ievedums-Intrastat-1B”, “Izvedums-Intrastat-2A”, “Izvedums-Intrastat-2B”.
  
• Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Integrētās Latvijas kuģu datubāzes dati par kuģu reģistrā reģistrētajiem un izslēgtajiem kuģiem un jahtām.
  
• Civilās aviācijas aģentūras dati par gaisa kuģiem, kas tiek reģistrēti un izslēgti no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra.
  
  Šī informācija tiek izmantota datu apkopošanai un analīzei par lidmašīnām un kuģiem, kuras saskaņā ar 2020. gada 30. jūlija Komisijas Īstenošanas Regulas (EK) Nr. 2020/1197 V pielikuma III nodaļas 21.sadaļu tiek uzskatītas par īpašām precēm, kuru pārvietojumiem piemērojami īpaši noteikumi.

• Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Centrālajā muitas informācijas sistēmā esošie vienotā administratīvā dokumenta dati. Šī informācija tiek izmantota apkopojuma veidošanai par tirdzniecību ar trešajām valstīm, kā arī Intrastat datu papildināšanai ar darījumiem par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, kas notiek muitas kontrolē (IntraMuita).
  
• Valsts ieņēmuma dienesta datu noliktavas sistēma. No tās tiek saņemti PVN deklarāciju dati par no/uz ES dalībvalstīm iegādātām/piegādātām precēm.
  
• Līdz 2013. gadam ieskaitot, statistikas dati par elektroenerģijas ārējo tirdzniecību tika iegūti no Intrastat pārskatiem un muitas kravas deklarācijām. Sākot ar 2014. gadu, elektroenerģijas uzskaitei tiek izmantota pārvades sistēmas operatora ikmēneša informācija par elektroenerģijas pārvadi pāri Latvijas robežai (ieskaitot transportēto caur valsti) sadalījumā pa partnervalstīm, t.i. elektroenerģijas fiziskās plūsmas daudzumu, izteiktu MWh, un elektroenerģijas biržas “Nord Pool Spot AS” norādītās mēneša vidējās cenas elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro.
• Sākot ar 2024. gada datiem, eksporta dati ir papildināti ar muitas datiem, kas tiek saņemti no citām ES dalībvalstīm, kurās tika iesniegta eksporta muitas deklarācija preču izvedumam uz trešajām valstīm, bet Latvija noteikta kā faktiskā eksporta dalībvalsts jeb dati par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm.

Tīmekļa vietnes sadaļā Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Izlases izveide un optimizācija balstās uz CSP noteiktajām robežvērtībām un īpašajām robežvērtībām. Robežvērtības un īpašās robežvērtības tiek noteiktas atsevišķi preču ievedumam un izvedumam tā, lai ar Instrastat pārskatu palīdzību iegūtie dati aptvertu ne mazāk kā 93% ieveduma un 95% izveduma no kopējā Latvijas tirdzniecības apjoma ar ES dalībvalstīm.

Katru mēnesi tiek veikta iepriekšējo datu korekcija. Ārējās tirdzniecības statistikas datiem ir revīziju plāns, kas paredz divas obligātas datu revīzijas. Pirmā datu revīzija notiek stingri pēc grafika – pēc 3 mēnešiem, publicējot datus par kārtējo mēnesi. Otrās revīzijas grafiks ir elastīgs atkarībā no savākto datu apjoma, bet ne vēlāk kā nākamā pārskata gada augustā.