Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās

Galvenais Energoresursu patēriņa mājsaimniecībās apsekojuma (EPM) mērķis ir iegūt informāciju par energoresursu patēriņu un energoresursu izmaksām Latvijas mājsaimniecībās. Šāda aptauja notiek reizi piecos gados un tās rezultātus izmanto Latvijas enerģētikas stratēģijas sagatavošanā un ieviešanā, kā arī Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem.

Apsekojuma pamatvienība ir privāta mājsaimniecība.

Pētījuma mērķa populācija ir visas privātās Latvijas mājsaimniecības. Pētījumā netika ietvertas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u.tml.).

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku.

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi sadaļā: Energy tabulās:

• Disaggregated final energy consumption in households - quantities (nrg_d_hhq);
• Disaggregated final energy consumption in households - calorific values (nrg_d_hhcv).

Dati par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās ir salīdzināmi ar 1996., 2001., 2006., 2010., 2015. un 2020. gada apsekojuma rezultātiem.

N/A

Dati par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās tiek iegūti, veicot izlases apsekojumu, un mājsaimniecību piedalīšanās ir brīvprātīga. Datu ieguves avoti bija:

• 1996., 2001. un 2006. gadā “Aptauja par enerģijas patēriņu mājsaimniecībā”;
• 2010., 2015. un 2020. gadā “Apsekojums par energoresursu patēriņu mājsaimniecībā” (veidlapa Nr. EPM-1).

Mājaslapas sadaļā Aptaujas un apsekojumi/Veidlapu katalogs varat piepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Izlase ir vienmērīgi izvietota pa visu Latvijas teritoriju. Apsekojumā tiek iekļauta mājsaimniecība, kas dzīvo konkrētajā adresē.

Energoresursu patēriņa mājsaimiecībās apsekojuma izlase ir veidota kā divpakāpju stratificēta izlase.

Novērtējumu iegūšanai tiek izmantoti gala svari. Gala svari tiek iegūti, balstoties uz izlases vienības varbūtisko iekļūšanu izlasē. Izlase tiek veidota kā divpakāpju stratificēta gadījuma izlase. Pirmajā pakāpē tiek atlasīti primārās izlases vienības (PIV). Otrajā pakāpē no atlasītajiem PIV ar gadījuma metodi tiek atlasītas izlases vienības. Tādējādi tiek iegūti dizaina svari, kas ir apgrieztā vērtība izlases vienības iekļūšanai izlasē. Tālāk iegūtos dizaina svarus koriģē pēc neatbildētības līmeņa, un visbeidzot svari tiek kalibrēti pēc ārējās informācijas (par dabas gāzes lietotāju skaitu un patērētajiem kubikmetriem). Pēc kalibrācijas tiek iegūti gala svari, kas tiek izmantoti novērtējumu iegūšanai.

Apsekojuma dati tiek vispārināti uz visām Latvijas privātajām mājsaimniecībām.