Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Galvenais Energoresursu patēriņa mājsaimniecībās apsekojuma (EPM) mērķis ir iegūt informāciju par energoresursu patēriņu un energoresursu izmaksām Latvijas mājsaimniecībās. Šāda aptauja notiek reizi piecos gados un tās rezultātus izmanto Latvijas enerģētikas stratēģijas sagatavošanā un ieviešanā, kā arī Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
Apsekojuma pamatvienība ir privāta mājsaimniecība.
Ģenerālkopa
Pētījuma mērķa populācija ir visas privātās Latvijas mājsaimniecības. Pētījumā netika ietvertas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u.tml.).
3. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku.
4. Datu izplatīšanas veidi
Tiešsaistes datubāzes
5. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi sadaļā: Energy tabulās:
- Disaggregated final energy consumption in households - quantities (nrg_d_hhq);
- Disaggregated final energy consumption in households - calorific values (nrg_d_hhcv).
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
Dati par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās ir salīdzināmi ar 1996., 2001., 2006., 2010., 2015. un 2020. gada apsekojuma rezultātiem.
6. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
EPM397 un MOD23_21
Tabulas MOD23_21. "Veiktie uzlabojumi galvenā mājokļa siltumizolācijai, logiem vai apkures sistēmai pēdējo 5 gadu laikā (%)" un EPM397 "Izdevumi par siltumu uz apkurināmo telpu platību mājokļos, kas siltumu saņem no ārējā siltuma piegādātāja (%, euro/m2)" atšķirības ir saistītas ar pielietoto datu vākšanas un apkopošanas metodoloģiju.
MOD23_21 tabulas dati tiek iegūti no Ienākumu un dzīves apstākļu izlases veida apsekojuma (EU-SILC) vienreizējā moduļa.
EPM397 tabulas dati tiek iegūti no Energoresursu patēriņa mājsaimniecībās (1-EPM) izlases veida apsekojuma.
Galvenie iemesli atšķirībām datos:
- EPM397 tabulā atspoguļotie dati par energoefektivitātes uzlabošanu tiek iegūti no mājokļiem, kas celti līdz 2000. gadam un publicēti par mājokļiem, kas siltumu saņem no ārējā siltuma piegādātāja lai salīdzinātu izmaksas par apkuri uz vienu kvadrātmetru apkurināmās platības, atkarībā no energoefektivitātes uzlabošanas pakāpes (veikti visi energoefektivitātes uzlabojumi, daži no tiem, vai arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav veikti).
- MOD23_21 tabulā atspoguļotie dati par energoefektivitātes uzlabošanu tiek iegūti no visu veidu mājokļu iedzīvotāju pašuztveres jautājuma vai bija veikti uzlabojumi un vai tas ietekmēja mājokļa energoefektivitāti.
EPM360 un MBI150
Patēriņa izdevumu par energoresursiem (piemēram, tabulas MBI150 un EPM360) atšķirības ir saistītas ar pielietoto datu vākšanas un apkopošanas metodoloģiju.
MBI150 dati tiek iegūti no Mājsaimniecību budžetu apsekojuma (MBA) un attiecīgi tiek apkopoti saskaņā ar starptautisko Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju pēc to funkcionālās nozīmes ECOICOP/ANO COICOP.
EPM360 tabulas dati tiek iegūti no Energoresursu patēriņa mājsaimniecībās (1-EPM) izlases veida apsekojuma.
Galvenie iemesli atšķirībām datos:
- Atšķirīgi izlases apsekojumi: MBA ir izlases veida apsekojums, kas norisinās aptuveni reizi 5 gados. Pēdējie pieejamie dati ir par 2019. gadu. "1-EPM" ir izlases veida apsekojums, kas norisinās reizi 5 gados. Pēdējie pieejamie dati ir par 2020. gadu.
- MBA tiek rēķinātas vidējās izmaksas uz vienu mājsaimniecības locekli par energoresursu patēriņu vidēji valstī, t.i., ņemot vērā arī tās mājsaimniecības, kurās attiecīgais pakalpojums nav ticis izmantots.
- MBA patēriņa izdevumi tiek apkopoti naudā un natūrā attiecīgā gada cenās, savukārt "1-EPM" ir tikai izdevumi naudā.
7. Statistikas procesi (datu avots u.c.)
Datu avots
Dati par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās tiek iegūti, veicot izlases apsekojumu, un mājsaimniecību piedalīšanās ir brīvprātīga. Datu ieguves avoti bija:
- 1996., 2001. un 2006. gadā “Aptauja par enerģijas patēriņu mājsaimniecībā”;
- 2010., 2015. un 2020. gadā “Apsekojums par energoresursu patēriņu mājsaimniecībā” (veidlapa Nr. EPM-1).
Mājaslapas sadaļā Aptaujas un apsekojumi/Veidlapu katalogs varat piepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Datu vākšana
Izlase ir vienmērīgi izvietota pa visu Latvijas teritoriju. Apsekojumā tiek iekļauta mājsaimniecība, kas dzīvo konkrētajā adresē.
Energoresursu patēriņa mājsaimiecībās apsekojuma izlase ir veidota kā divpakāpju stratificēta izlase.
Gads | Izlases apjoms (mājsaimniecību skaits) |
2020 | 11 003 |
2015 | 11 043 |
2010 | 10 986 |
2006 | 7 061 |
2001 | 8 000 |
1996 | 4 400 |
Datu apkopošana
Novērtējumu iegūšanai tiek izmantoti gala svari. Gala svari tiek iegūti, balstoties uz izlases vienības varbūtisko iekļūšanu izlasē. Izlase tiek veidota kā divpakāpju stratificēta gadījuma izlase. Pirmajā pakāpē tiek atlasīti primārās izlases vienības (PIV). Otrajā pakāpē no atlasītajiem PIV ar gadījuma metodi tiek atlasītas izlases vienības. Tādējādi tiek iegūti dizaina svari, kas ir apgrieztā vērtība izlases vienības iekļūšanai izlasē. Tālāk iegūtos dizaina svarus koriģē pēc neatbildētības līmeņa, un visbeidzot svari tiek kalibrēti pēc ārējās informācijas (par dabas gāzes lietotāju skaitu un patērētajiem kubikmetriem). Pēc kalibrācijas tiek iegūti gala svari, kas tiek izmantoti novērtējumu iegūšanai.
Apsekojuma dati tiek vispārināti uz visām Latvijas privātajām mājsaimniecībām.