Enerģijas intensitāte
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Enerģijas intensitāte raksturo enerģijas izmantošanas efektivitāti valstī vienas iekšzemes kopprodukta (IKP) vienības radīšanai. To izsaka kā attiecību starp kopējo enerģijas patēriņu un IKP salīdzināmajās cenās.
Enerģijas intensitāte sadalījumā pa darbības veidiem (NACE 2.red.) ir rādītājs, kas raksturo enerģijas galapatēriņu nozarē vienas pievienotās vērtības vienības radīšanai. To izsaka kā attiecību starp enerģijas galapatēriņu (neieskaitot neenerģētiskām vajadzībām patērētos energoresursus) un radīto pievienoto vērtību salīdzināmajās cenās.
Enerģijas intensitāti mēra kilogramos naftas ekvivalenta (kgoe) uz tūkst. eiro salīdzināmajās cenās.
Salīdzinot indikatoru ilgākā laika periodā, apjomus izsaka salīdzināmajās cenās, lai novērstu cenu līmeņa svārstību ietekmi.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
Institucionālā sektora vienība, vietējās darbības veida vienība, juridiskā vienība.
Ģenerālkopa
Ekonomiski aktīvie komercuzņēmumi, budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības, fondi.
3. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
- Ministru kabineta 20xx. gada noteikumi “Par Oficiālās statistikas programmu 20xx.–20xx. gadam”.
4. Datu izplatīšanas veidi
Tiešsaistes datubāzes
5. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-28 (2013.g.-2020.g.), ES-27 (no 2020.g.), kā arī par katru valsti atsevišķi sadaļā “Energy”.
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
Pieejami salīdzināmi dati no 2017. gada.
6. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
N/A
7. Statistikas procesi (datu avots u.c.)
Datu avots
Enerģētikas statistikas datu avoti:
Energobilances dati tiek iegūti no vairākiem CSP iepriekš veiktiem datu apsekojumiem par energoresursu iegādi un izlietošanu, dabasgāzes piegādi, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, rūpniecības produkcijas ražošanu un realizāciju, preču tirdzniecību ar trešajām valstīm (Extrastat) un preču tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (Intrastat).
Datu iegūšanai tiek izmantoti arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācija par transporta līdzekļu skaitu, kas ir izgājuši tehnisko apskati pārskata gadā, un Valsts ieņēmuma dienesta gada pārskats "Naftas produktu (degvielas) aprite".
Informācija par elektroenerģijas tirgotāju realizēto elektroenerģijas apjomu lietotājiem tiek iegūta no AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls".
Iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas datu avoti:
IKP aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu pārskati;
- darbaspēka apsekojuma dati;
- valsts budžeta, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
- mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati.
Aprēķinos tiek iekļauts novērtējums par neatbildētību, nereģistrētām ekonomiskām vienībām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ienākumiem natūrā, pašu patēriņam saražoto produkciju, kā arī ienākumi no nelegālām aktivitātēm (piemēram, narkotiku tirdzniecības).
Enerģijas intensitāte tiek publicēta atbilstoši Eurostat datubāzes tabulai [nrg_ind_ei] “Energy intensity”.
Enerģijas intensitāte sadalījumā pa darbības veidiem (NACE 2.red.) tiek aprēķināta, izmantojot:
- statistikas tabulas [ENB060] “Energobilance, TJ, tūkst.toe (NACE 2. red.)” datus par enerģijas galapatēriņu rūpniecībā, būvniecībā un citās nozarēs pēc darbības veida (NACE 2.red. nodaļu līmenī);
- statistikas tabulas [IKP060] “Bruto pievienotās vērtības sadalījums pa darbības veidiem (NACE 2.red.)” datus salīdzināmajās cenās pēc darbības veida (NACE 2.red. nodaļu līmenī).
Datu vākšana
N/A
Datu apkopošana
Dati ir salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem un pieejami atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodiem – NACE 2. red.