Apsekojums “Dzīves kvalitāte pilsētās”

Apsekojuma “Dzīves kvalitāte pilsētās” galvenais mērķis ir iegūt informāciju par dzīves apstākļiem valstspilsētās, pašvaldības darbu, personas nodarbinātību, izglītību, pārvietošanās paradumiem pilsētā u.tml. Veidlapā ietverti jautājumi par personas iegūto  izglītību, nodarbinātību, ikdienas pārvietošanās paradumiem, apmierinātību ar sabiedrisko pakalpojumu izmantošanas kvalitāti, kā arī apmierinātību ar dzīvi kopumā.

Apsekojums tiek veikts ar ES līdzfinansējumu, un tā rezultāti sniegs ieskatu, cik lielā mērā ES  dalībvalstu apkopotie statistiskie dati par pilsētām sakrīt ar cilvēku viedokli par dzīvi tajās.

Eurostat apsekojums: Rīga (angļu val.).

Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, kas dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Apsekojuma izlasē iekļautas 4 063 personas (2017) un 7 500 personas (2022) - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, kas dzīvo privātajās mājsaimniecībās un faktiski dzīvo kādā valstspilsētā (izņemot Rīgu). Rīgas apsekojuma izlasē Eurostat iekļāva 10 990 personas (2019) un 11 812 personas (2023).

• 2022. gadā apsekojums “Dzīves kvalitāte pilsētās” Latvijā tika veikts saskaņā ar noslēgto granta līgumu Nr. 101052279 - 2021-LV-CITY starp Eiropas Komisiju un Pārvaldi (Statistikas likuma 8. panta otrās daļas 1. punkts).
• 2017. gadā apsekojums “Dzīves kvalitāte pilsētās" Latvijā tika veikts saskaņā ar noslēgto granta līgumu Nr. 08141.2015.002- 2015.613 starp Eiropas Komisiju un Pārvaldi.
• Eurostat apsekojums, kurā iekļauta arī Rīgas valstspilsēta, tika veikts ievērojot noteikto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2391 (2017. gada 12. decembris), ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā datubāzē publicē informāciju par uztveres apsekojuma “Dzīves kvalitāte Eiropas pilsētās” rezultātiem. Sadaļā: General and regional statistics/City statistics/ Perception survey results (angļu valodā).

2022. gada apsekojuma dati ir daļēji salīdzināmi ar 2017. gadā notikušo apsekojumu.

Rīgas 2023. gada apsekojuma dati ir salīdzināmi ar 2019. gadā notikušo apsekojumu.

N/A

Dati tiek iegūti apsekojumā “Dzīves kvalitāte pilsētās”. Individuālā anketa tiek aizpildīta par vienu personu no mājsaimniecības, kurai dzimšanas diena ir tuvāk 1. jūlijam un kurai ir 15 gadi un vairāk. Respondentiem tiek uzdoti jautājumi par apmierinātība ar izglītību, veselības aprūpi, pilsētas sabiedrisko transportu, kultūras objektiem, drošību pilsētā, pašvaldības darbu, pārvietošanās paradumiem.

Apsekojuma rezultātu sagatavošanā netiek izmantoti administratīvie datu avoti. Lai nodrošinātu telefoninterviju un klātienes interviju veikšanu, mājsaimniecību adreses tika iegūtas no Valsts zemes dienesta adrešu reģistra. Informācija par respondenta vārdu un uzvārdu tika iegūta no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes fizisko personu reģistra. Respondenta tālruņa numuri tika iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un elektronisko sakaru komersanta “Tele2”.

Izlases dizains ir divpakāpju sistemātiska izlase. Pirmajā pakāpē ietvars ir ēkas, kas tika stratificētas pēc valstspilsētas (izņemot Rīgu, kuras izlasi īsteno Eurostat). Ēku ietvarā kopā tika iekļautas 34 497 vienības. Pirms sistemātiskās atlases ēkas ietvaru sakārtoja ar ceļojošā pārdevēja problēmas risināšanas rīku, kuras mērķis ir iegūt vienmērīgu ģeotelpisko izkliedi katrā valstspilsētā. Otrās pakāpes ietvars ir mājokļi, kas pieder ēkām, kas tika atlasītas pirmajā pakāpē. Mājokļi ir stratificēti pēc valstspilsētas (izņemot Rīgu). Mājokļu ietvarā kopā tika iekļautas 146 748 vienības.

Atlases vienība pirmajā pakāpe ir ēka, bet otrajā pakāpē mājoklis.

Apsekojuma izlasē iekļautas 4063 personas (2017) un 7500 personas (2022).

Rīgas apsekojuma izlasē Eurostat iekļāva 10990 personas (2019) un 11812 personas (2023).

N/A

Apsekojuma “Dzīves kvalitāte pilsētās” dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem.

Atlases plānojuma svari (dizaina svari) tika aprēķināti kā inversā iekļaušanas varbūtība.

Pēc apsekojuma iegūtajiem rezultātiem,  plānojuma svari tika koriģēti pēc faktiskās atbildētības, kā arī kalibrēti pēc iedzīvotāju skaita, sadalījumā pa dzimumu, vecuma grupām un valstspilsētām.