Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,6 %

2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,9 %). Cenas pieauga arī augu eļļai (+22,0 %), jogurtam (+9,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+8,0 %), maltajai kafijai (+5,8 %), olīveļļai (+22,9 %). Dārgāki bija piena produkti (+2,7 %), siers un biezpiens (+1,9 %), kā arī olas (+3,8 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,6 %), kā arī gaļa un gaļas izstrādājumi (-2,0 %), tai skaitā mājputnu gaļa (-3,7 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-2,0 %) un cūkgaļa (-1,5 %). Cenas samazinājās šķīstošajai kafijai (-8,0 %), sviestam (-9,0 %), augļu un dārzeņu sulām (-6,9 %), saldējumam (-5,0 %), šokolādei (-2,9 %), kā arī kartupeļiem (-5,3 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,0 %. Dārgāks bija alus, stiprie alkoholiskie dzērieni un vīns. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga vidēji par 1,2 %.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,6 %. Apaviem vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,4 %, bet apģērbiem – par 0,7 %.

Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3,0 %. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas. Lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 11,4 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 29,5 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 28,7 %, benzīns – par 30,1 %, bet auto gāze – par 32,3 %. Dārgākas bija lietotas automašīnas, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi, ko turpināja ietekmēt Covid-19 ierobežojumi, un personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %. Sadārdzinājās ziedi, grāmatas, televīzijas abonēšanas maksa, laikraksti un žurnāli. Lētāki bija personālie datori.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija mājokļa īres maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem. Savukārt cenu kritums bija siltumenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, viesnīcu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5 %

2021. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3 %. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9 %). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9 %), piena produkti (+3,5 %), piens (+3,8 %), milti un citi graudaugi (+4,6 %), siers un biezpiens (+1,7 %), jogurts (+4,0 %), augu eļļa (+6,9 %), konditorejas izstrādājumi (+1,3 %), cūkgaļa (+1,8 %) un olīveļļa (+6,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2 %). Akciju rezultātā cenas samazinājās saldējumam (-3,8 %), šokolādei (-2,8 %) un sviestam (-3,8 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 1,0 %. Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija alus un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Mājokļa iekārtas grupā cenas palielinājās vidēji par 0,6 %. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,5 %. Degviela kļuva dārgāka par 1,1 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 1,2 %, benzīns – par 1,0 %, bet auto gāze – par 0,2 %. Cenas pieauga lietotām automašīnām, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,6 %. Mēneša laikā vidējais cenu līmenis samazinājās personālajiem datoriem un daiļliteratūras grāmatām, savukārt cenas pieauga ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,1 %. Viesnīcu pakalpojumiem cenas pieauga par 9,9 %. Cenu kāpums bija arī ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 0,5 %.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija elektroenerģijai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās

(procentos)

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada maijā bija par 11,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 9,8 %, bet pakalpojumiem – par 15,6 %.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2021. gada jūnijā paziņos 8. jūlijā.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

Covid-19 ietekme uz maija patēriņa cenu indeksu

Datu vākšana

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Visā maija reģistrācijas periodā spēkā bija dažādi ierobežojumi saistībā ar Covid-19. Vēl arvien saglabājās ierobežojumi preču tirdzniecībai veikalos tādos tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 m², tomēr no 20. maija tika atļauts strādāt tādiem veikaliem, kuriem šajos tirdzniecības centros ir sava atsevišķa ārējā ieeja. No 7. maija tika atļauta ēdināšana ārtelpās, ievērojot noteiktus ierobežojumus, līdz ar to vairāki ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji varēja atsākt darbu klātienē un piedāvāt ēdienus ne tikai līdzi ņemšanai.

Maijā spēkā esošie ierobežojumi visbūtiskāk ietekmēja ēdināšanas, izglītības, tūrisma, atpūtas un sporta, kā arī daļu skaistumkopšanas pakalpojumu, kurus vēl arvien nedrīkstēja sniegt. Atsevišķu ierobežojumu atvieglošanas rezultātā maijā samazinājās attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars. Kopumā aptuveni 14 % cenu maijā ir savāktas, izmantojot vienu no alternatīvajām opcijām (īpatsvars reprezentē tikai tās cenas, kas standarta situācijā būtu vāktas klātienē).

Datu kvalitāte

Katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek savākti aptuveni 25 tūkstoši cenu. Visa maijā savāktā cenu informācija, tai skaitā cenas, kas tika vāktas attālināti, izgāja standarta validācijas procedūras. Netipiski vai ar globālām un sezonālām tendencēm nepamatoti kritumi vai kāpumi netika novēroti. Noslēdzoties datu validācijai, nebija arī pamatojuma uzskatīt, ka alternatīvo metožu izmantošana ietekmētu cenu izmaiņu dinamiku vai datu kvalitāti. Līdz ar to visa apsekojuma laikā savāktā cenu informācija atbilst metodoloģijas un kvalitātes prasībām.

Cenas, kas Covid-19 dēļ nebija pieejamas, tika imputētas. Apakšindeksi, kuru kvalitāte ir būtiski ietekmēta, ir uzskaitīti imputāciju sadaļā. Oficiālajā statistikas portālā indeksiem ar būtisku (> 50%) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Atkarībā no patēriņa grupas imputāciju īpatsvars var būtiski atšķirties, tomēr kopējā datu apjomā Covid-19 imputāciju īpatsvars maijā ir bijis 3,3 %, kas ir 3,1 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Imputācijas aprēķinos, kas ir saistītas ar Covid-19 ierobežojumiem

Maijā lielākajā daļā patēriņa grupu, izņemot pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, veselības aprūpes, kā arī sakaru grupu, bija cenas, kas netika novērotas Covid-19 ietekmē. Trūkstošās cenas tika imputētas, izmantojot vienu no četrām metodēm:

1. imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam;
2. izmantota pēdējā novērotā cena;
3. imputēta iepriekšēja gada atbilstošā mēneša cenu izmaiņu tendence;
4. imputācija, izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu.

Pirmā imputācijas metode tika izmantota gadījumos, kad prece vai pakalpojums Covid-19 ietekmē bija pieejams tikai daļēji, t.i. ne visās izlasē iekļautās tirdzniecības/pakalpojumu sniegšanas vietās, bet vēl arvien pietiekamā skaitā, lai savāktā informācija reprezentētu kopējo cenu izmaiņu tendenci.

Otrā metode tika izmantota gadījumos, kad cenas precei vai pakalpojumam ir stabilas, mainās reti vai pārsvarā gada sākumā, tiek pilnībā vai daļēji regulētas, un ir pamats domāt, ka pēc ierobežojumu atcelšanas prece vai pakalpojums būs pieejams par tādu pašu cenu.

Trešā metode tika izmantota pakalpojumiem ar sezonālām cenu svārstībām.

Ceturtā metode tika izmantota sektoros ar nulles aktivitāti un izteiktu sezonalitāti, kā pasažieru pārvadājumi pa jūru un kompleksie atpūtas pakalpojumi. Visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksa aprēķins balstās uz apakšklašu līmeni. Apakšklases indekss tiek uzskatīts par "reprezentatīvu", ja Covid-19 imputāciju skaits ir zemāks par 50 %.

2021. gada maijā visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 102,5.

No aprēķiniem tika izslēgtas šādas apakšklases (imputāciju skaits ir bijis lielāks par 50 %):

• pasažieru pārvadājumi pa jūru (imputācijas metodes 1 un 4);
• atpūtas un sporta pakalpojumi – dalība (imputācijas metode 2);
• kinoteātru un teātru pakalpojumi (imputācijas metode 2);
• muzeju pakalpojumi (imputācijas metode 2);
• kompleksie atpūtas pakalpojumi (imputācijas metodes 1 un 4);
• skaistumkopšanas procedūras (imputācijas metode 2).

Imputāciju īpatsvars patēriņa grupās

(procentos)

Detalizēta informācija par Covid-19 apstākļos izmantojamām imputāciju metodēm, kā arī rīcību attiecībā uz indeksu apkopošanu pēckrīzes apstākļos ir pieejama:

• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu aprēķinu Covid-19 laikā;
• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu apkopošanu Covid-19 ierobežojumu atcelšanas/mīkstināšanas apstākļos.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Nataļja Dubkova
Patēriņa cenu indeksu daļa
E-pasts: Natalja.Dubkova@csp.gov.lv
Tālr.: 67366644