Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 0,3 %

2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,9 %, bet precēm samazinājās par 0,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājās par 0,6 %. Būtiskākais cenu kritums gada laikā bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-3,4 %), tai skaitā lētāka bija mājputnu gaļa (-7,9 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,6 %), cūkgaļa (-2,8 %), gaļas izstrādājumi (-2,0 %). Lētāka bija arī maize (-3,4 %), sviests (-6,6 %), kartupeļi (-7,2 %), augļu un dārzeņu sulas (-4,6 %), kā arī kafija (-0,8 %). Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+10,2 %), piena produktiem (+3,1 %), augu eļļai (+9,3 %), pienam (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,2 %), ievārījumam un medum (+4,0 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,8 %, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 0,1 %.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,9 %. Apaviem cenas samazinājās par 8,0 %, bet apģērbiem – par 2,8 %.

Ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi bija par 2,5 % lētāki, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas vidējā cenu līmeņa samazinājums par 8,3 %. Lētāka bija arī mājokļa īres maksa, cietais kurināmais, elektroenerģija un dabasgāze. Savukārt dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 2,4 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis kāpa zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 3,3 %, ko galvenokārt ietekmēja degvielas cenu pieaugums par 6,1 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās vidēji par 6,6 %, benzīna – par 5,6 %, bet auto gāzes – par 4,2 %. Sadārdzinājās pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, kā arī lietotās automašīnas. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko turpināja būtiski ietekmēt Covid-19 ierobežojumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija ziediem, personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, kā arī laikrakstiem un žurnāliem. Savukārt lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Savukārt cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,8 %

2021. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,8 %. Precēm vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 % un pakalpojumiem par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Akciju noslēgumu ietekmē būtiskākais cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+2,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,8 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8.4%), ievārījumam un medum (+6,1 %), šokolādei (+2,9 %), mājputnu gaļai (+1,4 %). Savukārt sezonālu faktoru ietekmē cenas samazinājās svaigiem augļiem
(-3,0 %), galvenokārt vīnogām un apelsīniem, kā arī svaigiem dārzeņiem (-2,3 %), galvenokārt gurķiem. Lētāka bija kafija (-1,6 %), maize (-1,0 %), augļu un dārzeņu sulas (-3,1 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums no 2021. gada 1. marta. Cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.

Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis martā pieauga par 7,2 %. Apģērbiem cenas palielinājās par 5,5 %, bet apaviem – par 12,9 %.Turpinoties ārkārtas situācijai, iegādāties apģērbus un apavus varēja tikai attālināti, izņemot atsevišķus veikalus, kuros atbilstoši noteikumiem bija atļauta visa sortimenta tirdzniecība. Kopējais veikto imputāciju īpatsvars apģērbiem un apaviem bija 33 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu līmeņa kritums elektroenerģijai. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,8 %. Degviela kļuva dārgāka par 3,4 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 3,5 %, benzīns – par 3,1 % un auto gāze – par 5,1 %. Cenas palielinājās arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga vidēji par 0,8 %. Cenas kāpa ziediem, kā arī barībai lolojumdzīvniekiem akciju noslēgumu ietekmē.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,6 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. No 1. marta ir atļauta frizieru un manikīra/pedikīra pakalpojumu sniegšana, ievērojot drošības nosacījumus. Cenu kāpums bija arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, savukārt cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās

(procentos)

Grupas

Cenu pārmaiņas 2021. gada martā, salīdzinot ar:

2020. g.
martu

2020. g.
decembri

2021. g.
februāri

Kopā

0,3

1,6

0,8

pārtika

-0,6

1,1

0,0

alkohols, tabaka

1,8

1,7

1,5

apģērbs, apavi

-3,9

0,4

7,2

mājoklis

-2,5

0,7

-0,1

mājokļa iekārta

2,2

1,9

0,2

veselība

2,4

0,7

-0,2

transports

3,3

5,5

1,8

sakari

1,0

0,5

0,0

atpūta, kultūra

2,0

1,6

0,8

izglītība

0,0

-2,0

0,0

restorāni, viesnīcas

0,6

-0,3

-0,3

dažādas preces un pakalpojumi

0,3

2,8

0,6

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada martā bija par 10,0 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,9 %, bet pakalpojumiem – par 15,0 %.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2021. gada aprīlī paziņos 10. maijā.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

Covid-19 ietekme uz marta patēriņa cenu indeksu

Datu vākšana

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Visā marta reģistrācijas periodā spēkā bija dažādi ierobežojumi saistībā ar Covid-19. Visu preču tirdzniecība klātienē vēl arvien varēja notikt tikai veikalos, kur 70 % sortimenta bija pārtikas vai higiēnas preces. Tirdzniecība klātienē pārējos veikalos bija tikai daļēji pieejama. No 1. marta tika atļauta frizieru, manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšana.

Martā ierobežojumi visbūtiskāk ietekmēja ēdināšanas, izglītības, atpūtas un sporta, kā arī daļu skaistumkopšanas pakalpojumus, kurus vēl arvien nedrīkstēja sniegt. Tāpat ierobežojumi iespaidoja arī vairāku nepārtikas preču tirdzniecību, kuras nebija iespējas iegādāties klātienē, bet tiešsaistes tirdzniecību varēja nodrošināt tikai daļa uzņēmumu. Martā saglabājās aizliegumi tūrisma, atpūtas, sporta un kultūras pakalpojumu jomās. Tirdzniecības ierobežojumu rezultātā martā saglabājās augsts attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars. Kopumā aptuveni 23 % cenu martā ir savāktas, izmantojot vienu no alternatīvajām opcijām (īpatsvars reprezentē tikai tās cenas, kas standarta situācijā būtu vāktas klātienē).

Datu kvalitāte

Katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek savākti aptuveni 25 tūkstoši cenu. Visa martā savāktā cenu informācija, tai skaitā cenas, kas tika vāktas attālināti, izgāja standarta validācijas procedūras. Netipiski vai ar globālām un sezonālām tendencēm nepamatoti kritumi vai kāpumi netika novēroti. Noslēdzoties datu validācijai, nebija arī pamatojuma uzskatīt, ka alternatīvo metožu izmantošana ietekmētu cenu izmaiņu dinamiku vai datu kvalitāti. Līdz ar to visa apsekojuma laikā savāktā cenu informācija atbilst metodoloģijas un kvalitātes prasībām.

Cenas, kas Covid-19 dēļ nebija pieejamas, tika imputētas. Apakšindeksi, kuru kvalitāte ir būtiski ietekmēta, ir uzskaitīti imputāciju sadaļā. Pārvaldes datubāzē indeksiem ar būtisku (> 50%) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Atkarībā no patēriņa grupas imputāciju īpatsvars var būtiski atšķirties, tomēr kopējā datu apjomā Covid-19 imputāciju īpatsvars martā ir bijis 9,9 %, kas ir 6,6 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Imputācijas aprēķinos, kas ir saistītas ar Covid-19 ierobežojumiem

Martā lielākajā daļā patēriņa grupu, izņemot pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, veselības aprūpes, kā arī sakaru grupu, bija cenas, kas netika novērotas Covid-19 ietekmē. Trūkstošās cenas tika imputētas, izmantojot vienu no četrām metodēm:

  1. imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam;
  2. izmantota pēdējā novērotā cena;
  3. imputēta iepriekšēja gada atbilstošā mēneša cenu izmaiņu tendence;
  4. imputācija, izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu.

Pirmā imputācijas metode tika izmantota gadījumos, kad prece vai pakalpojums Covid-19 ietekmē bija pieejams tikai daļēji, t.i. ne visās izlasē iekļautās tirdzniecības/pakalpojumu sniegšanas vietās, bet vēl arvien pietiekamā skaitā, lai savāktā informācija reprezentētu kopējo cenu izmaiņu tendenci.

Otrā metode tika izmantota gadījumos, kad cenas precei vai pakalpojumam ir stabilas, mainās reti vai pārsvarā gada sākumā, tiek pilnībā vai daļēji regulētas, un ir pamats domāt, ka pēc ierobežojumu atcelšanas prece vai pakalpojums būs pieejams par tādu pašu cenu.

Trešā metode tika izmantota pakalpojumiem ar sezonālām cenu svārstībām.

Ceturtā metode tika izmantota sektoros ar nulles aktivitāti un izteiktu sezonalitāti, kā pasažieru pārvadājumi pa jūru un kompleksie atpūtas pakalpojumi. Visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksa aprēķins balstās uz apakšklašu līmeni. Apakšklases indekss tiek uzskatīts par "reprezentatīvu", ja Covid-19 imputāciju skaits ir zemāks par 50 %.

2021. gada martā visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 100,2

No aprēķiniem tika izslēgtas šādas apakšklases (imputāciju skaits ir bijis lielāks par 50 %):

  • apģērba materiāli (imputācijas metode 2);
  • mēbeļu audumi un aizkari (imputācijas metode 2);
  • pasažieru pārvadājumi pa jūru (imputācijas metode 4);
  • atpūtas un sporta pakalpojumi – dalība (imputācijas metode 2);
  • kinoteātru un teātru pakalpojumi (imputācijas metode 2);
  • muzeju pakalpojumi (imputācijas metode 2);
  • kompleksie atpūtas pakalpojumi (imputācijas metode 4);
  • skaistumkopšanas procedūras (imputācijas metode 2);
  • juvelierizstrādājumi (imputācijas metode 1).

Imputāciju īpatsvars un izmantotās metodes patēriņa grupās

Patēriņa grupa

Imputāciju īpatsvars, %

Imputācijas metode

2021. g. janvārī

2021. g. februārī

2021. g. martā

2021. g. janvārī

2021. g. februārī

2021. g. martā

pārtika

0,0

0,0

0,0

1.

alkohols, tabaka

0,0

0,0

0,0

apģērbs, apavi

49,3

39,8

32,5

1., 2.

1., 2.

1., 2.

mājoklis

8,3

6,6

5,9

1.

1.

1.

mājokļa iekārta

19,8

10,2

8,6

1., 2.

1., 2.

1., 2.

veselība

0,2

0,1

0,0

1.

1.

transports

12,7

12,6

10,1

1., 2., 3., 4.

1., 2., 4.

1., 4.

sakari

0,0

0,0

0,0

atpūta, kultūra

27,4

20,5

19,2

1., 2., 4.

1., 2., 4.

1., 2., 4.

izglītība

9,7

6,6

5,5

2.

2.

2.

restorāni, viesnīcas

33,5

36,0

35,5

1.

1.

1.

dažādas preces un pakalpojumi

29,2

25,2

13,4

1., 2.

1., 2.

1., 2.

Detalizēta informācija par Covid-19 apstākļos izmantojamām imputāciju metodēm, kā arī rīcību attiecībā uz indeksu apkopošanu pēckrīzes apstākļos ir pieejama:

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv

Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Nataļja Dubkova

Patēriņa cenu indeksu daļa
E-pasts: Natalja.Dubkova@csb.gov.lv
Tālr.: 67366644

Ieteikt