Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,2 %

2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,7 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem un veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājās par 0,4 %. Būtiskākais cenu kritums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-3,0 %), tai skaitā cenas samazinājās mājputnu gaļai (-11,1 %), cūkgaļai (-1,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,5 %). Lētāki bija arī konditorejas izstrādājumi (-1,5 %), kartupeļi (-8,1 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,2 %), sviests (-3,7 %), augļu un dārzeņu sulas (-2,9 %). Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga jogurtam (+6,9 %), piena produktiem (+2,8 %), kafijai (+3,2 %), brokastu pārslām (+12,8 %), griķiem (+14,0 %), augu eļļai (+7,5 %).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,5 %. Apaviem cenas samazinājās vidēji par 5,7 % un apģērbiem par 0,7 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,7 %. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, mājokļa īres maksa, cietais kurināmais, dabasgāze, kā arī elektroenerģija. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,6 %. Cenas pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,2 %, ko galvenokārt ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 4,7 %. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 5,5 %, benzīna – par 3,5 %, bet auto gāzes – par 5,3 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un automašīnas.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,8 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga personālajiem datoriem, ziediem, grāmatām, kā arī televīzijas abonēšanas maksai.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikāciju pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4 %

2021. gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Precēm vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, mājokļa iekārtai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,7 %. Būtiskākais cenu līmeņa kāpums grupā bija svaigiem dārzeņiem (+15,0 %), galvenokārt gurķiem un tomātiem. Cenas pieauga arī cūkgaļai (+5,8 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,0 %), kafijai (+1,2 %), olīveļļai (+5,4 %) un svaigiem augļiem (+0,8 %). Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās mājputnu gaļai (-5,0 %), šokolādei (-5,1 %), konditorejas izstrādājumiem (-1,9 %), maizei (-0,6 %) un pienam (-1,1 %).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis februārī samazinājās par 1,4 %. Turpinoties valstī izsludinātajiem ierobežojumiem, iegādāties apģērbus un apavus varēja tikai attālināti, izņemot atsevišķus veikalus, kuros atbilstoši noteikumiem bija atļauta visa sortimenta tirdzniecība. Līdz ar to kopējais veikto imputāciju īpatsvars apģērbiem bija 43 % un apaviem 35 %. Atlaižu ietekmē apaviem cenas samazinājās par 3,4 %, bet apģērbiem – par 0,8 %.

Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 1,1 %. Cenas pieauga mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem un traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1 %. Degviela kļuva dārgāka par 5,1 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 5,7 %, benzīns – par 4,4 % un auto gāze – par 3,8 %. Lētāka bija personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga vidēji par 0,5 %. Cenas kāpa ziediem, savukārt lētāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem un rotaļlietas.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija siltumenerģijai, savukārt cenu kritums bija mājokļa īrei, pirmsskolas izglītībai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās

(procentos)

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada februārī bija par 9,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,9 %, bet pakalpojumiem – par 14,7 %.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2021. gada martā paziņos 9. aprīlī.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

Covid-19 ietekme uz februāra patēriņa cenu indeksu

Datu vākšana

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Visā februāra reģistrācijas periodā spēkā bija dažādi ierobežojumi saistībā ar Covid-19. No 8. februāra visu preču tirdzniecība klātienē varēja notikt veikalos, kur 70 % sortimenta bija pārtikas vai higiēnas preces. Tirdzniecība klātienē pārējos veikalos vēl arvien bija tikai daļēji pieejama. Februārī ierobežojumi visbūtiskāk ietekmēja ēdināšanas, skaistumkopšanas, izglītības, atpūtas un sporta pakalpojumus, kā arī vairāku nepārtikas preču tirdzniecību, kuras nebija iespējas iegādāties klātienē, bet tiešsaistes tirdzniecību varēja nodrošināt tikai daļa uzņēmumu. Stingrāki palika ierobežojumi attiecībā uz starptautiskiem pārvadājumiem, kā arī saglabājās aizliegumi atpūtas, sporta un kultūras pakalpojumu jomās. Tirdzniecības ierobežojumu rezultātā februārī saglabājās augsts attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars. Kopumā aptuveni 22 % cenu februārī ir savāktas izmantojot vienu no alternatīvajām opcijām (īpatsvars reprezentē tikai tās cenas, kas standarta situācijā būtu vāktas klātienē).

Datu kvalitāte

Katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek savākti aptuveni 25 tūkstoši cenu. Visa februārī savāktā cenu informācija, tai skaitā cenas, kas tika vāktas attālināti, izgāja standarta validācijas procedūras. Netipiski vai ar globālām un sezonālām tendencēm nepamatoti kritumi vai kāpumi netika novēroti. Noslēdzoties datu validācijai, nebija arī pamatojuma uzskatīt, ka alternatīvo metožu izmantošana ietekmētu cenu izmaiņu dinamiku vai datu kvalitāti. Līdz ar to, visa apsekojuma laikā savāktā cenu informācija atbilst metodoloģijas un kvalitātes prasībām.

Cenas, kas Covid-19 dēļ nebija pieejamas, tika imputētas. Apakšindeksi, kuru kvalitāte ir būtiski ietekmēta, ir uzskaitīti imputāciju sadaļā. Pārvaldes datubāzē indeksiem ar būtisku (> 50%) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Atkarībā no patēriņa grupas imputāciju īpatsvars var būtiski atšķirties, tomēr kopējā datu apjomā Covid-19 imputāciju īpatsvars februārī ir bijis 12,3 %, kas ir 7,9 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Imputācijas aprēķinos, kas ir saistītas ar Covid-19 ierobežojumiem

Februārī visās patēriņa grupās, izņemot pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, kā arī sakaru grupu, bija cenas, kas netika novērotas Covid-19 ietekmē. Trūkstošas cenas tika imputētas izmantojot vienu no četrām metodēm:

1. Imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam;

2. Izmantota pēdējā novērotā cena;

3. Imputēta iepriekšēja gada atbilstošā mēneša cenu izmaiņu tendence;

4. Imputācija izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu.

Pirmā imputācijas metode tika izmantota gadījumos, kad prece vai pakalpojums Covid-19 ietekmē bija pieejams tikai daļēji, t.i. ne visās izlasē iekļautās tirdzniecības/pakalpojumu sniegšanas vietās, bet vēl arvien pietiekamā skaitā, lai savāktā informācija reprezentētu kopējo cenu izmaiņu tendenci.

Otrā metode tika izmantota gadījumos, kad cenas precei vai pakalpojumam ir stabilas, mainās reti vai pārsvarā gada sākumā, tiek pilnībā vai daļēji regulētas, un ir pamats domāt, ka pēc ierobežojumu atcelšanas, prece vai pakalpojums būs pieejams par tādu pašu cenu.

Trešā metode tika izmantota pakalpojumiem ar sezonālām cenu svārstībām.

Ceturtā metode tika izmantota sektoros ar nulles aktivitāti un izteiktu sezonalitāti, kā pasažieru pārvadājumi pa jūru un kompleksie atpūtas pakalpojumi. Visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksa aprēķins balstās uz apakšklašu līmeni. Apakšklases indekss tiek uzskatīts par "reprezentatīvu", ja Covid-19 imputāciju skaits ir zemāks par 50 %.

2021. gada februārī visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 99,7.

No aprēķiniem tika izslēgtas šādas apakšklases (imputāciju skaits ir bijis lielāks par 50 %):

• apģērba materiāli (imputācijas metode 2);

• mēbeļu audumi un aizkari (imputācijas metode 2);

• autovadīšanas apmācības, eksāmeni, apliecības un tehniskā apskate (imputācijas metode 2);

• pasažieru aviopārvadājumi (imputācijas metode 1);

• pasažieru pārvadājumi pa jūru (imputācijas metode 4);

• atpūtas un sporta pakalpojumi – dalība (imputācijas metode 2);

• kinoteātru un teātru pakalpojumi (imputācijas metode 2);

• muzeju pakalpojumi (imputācijas metode 2);

• kompleksie atpūtas pakalpojumi (imputācijas metode 4);

• frizētavu pakalpojumi vīriešiem (imputācijas metode 2);

• frizētavu pakalpojumi sievietēm (imputācijas metode 2);

• skaistumkopšanas procedūras (imputācijas metode 2);

• juvelierizstrādājumi (imputācijas metode 1);

• ceļojuma piederumi (imputācijas metode 1).

Imputāciju īpatsvars un izmantotās metodes patēriņa grupās

Detalizēta informācija par Covid-19 apstākļos izmantojamām imputāciju metodēm, kā arī rīcību attiecībā uz indeksu apkopošanu pēckrīzes apstākļos ir pieejama:

• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu aprēķinu Covid-19 laikā;

• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu apkopošanu Covid-19 ierobežojumu atcelšanas/mīkstināšanas apstākļos.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Nataļja Dubkova
Patēriņa cenu indeksu daļa
E-pasts: Natalja.Dubkova@csb.gov.lv
Tālr.: 67366644