Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,5 %

2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,5 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājās par 0,1 %. Būtiskākais cenu kritums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-2,6 %), tai skaitā cenas samazinājās cūkgaļai (-9,5 %) un mājputnu gaļai (-4,9 %). Lētāki bija arī svaigi dārzeņi (-4,4 %), kartupeļi (-7,8 %), sviests (-5,3 %), kā arī kafija (-1,2 %). Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,4 %), maizei (+1,5 %) un griķiem (+17,5 %). Dārgāki kļuva arī svaigi augļi (+0,9 %), brokastu pārslas (+10,4 %), siers un biezpiens (+1,7 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,9 %), kā arī šokolāde (+3,1 %).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3 %. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 2,3 %, savukārt apavu vidējais cenu līmenis kritās par 2,1 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,6 %. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, dabasgāze, kā arī elektroenerģija. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,6 %. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,7 %, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 12,6 %. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 14,6 %, benzīna – par 10,4 %, bet auto gāzes – par 9,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,9 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, žurnāliem, kā arī ziediem.

Vidējais cenu līmenis gada laikā restorānu un viesnīcu pakalpojumiem pieauga par 1,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,3 %, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 1,5 %, bet ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,4 %. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-9,0 %).

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 0,8 %, ko būtiski ietekmēja cenu samazinājums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai. Savukārt dārgāka kļuva sociālā aizsardzība un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija alum. Savukārt cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikāciju pakalpojumiem un tabakas izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4 %

2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Precēm vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 % un pakalpojumiem par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Būtiskākais cenu līmeņa kāpums bija svaigiem augļiem (+8,4 %) un svaigiem dārzeņiem (+2,9 %). Akciju noslēgumu ietekmē cenas pieauga pienam (+4,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,0 %), maizei (+0,8 %), šokolādei (+2,1 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās cūkgaļai (-6,9 %), mājputnu gaļai (-2,8 %) un kafijai (-2,0 %). Lētāka kļuva arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāki bija stiprie alkoholiskie dzērieni un vīns.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 5,0 %. Valstī izsludināto ierobežojumu dēļ janvārī apģērbu un apavus nebija iespējams iegādāties klātienē, līdz ar to palielinājās Covid-19 imputāciju skaits šajā grupā. Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 5,0 %, bet apaviem – par 5,8 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,8 %. Pieaugot dabasgāzes tarifiem no 2021. gada 1. janvāra, dabasgāze sadārdzinājās vidēji par 6,7 %. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 5,3 %. Dārgāki kļuva materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis samazinājās cietajam kurināmajam un elektroenerģijai.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %. Degviela kļuva dārgāka par 4,7 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 5,8 %, benzīns – par 3,9 % un auto gāze – par 1,2 %. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,5 %, ko lielākoties ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis pieauga autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt cenu kritums bija grāmatām.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās

(procentos)

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada janvārī bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,2 %, bet pakalpojumiem – par 14,9 %.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2021. gada februārī paziņos 8. martā.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

**Svari atspoguļo attiecīgās patēriņa grupas izdevumu īpatsvaru kopējos mājsaimniecību izdevumos.

Covid-19 ietekme uz janvāra patēriņa cenu indeksu

Datu vākšana

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Visā janvāra reģistrācijas periodā spēkā bija papildus ierobežojumi saistībā ar Covid-19 situācijas saasināšanos, un tirdzniecība klātienē bija tikai daļēji pieejama. Janvārī ierobežojumi visbūtiskāk ietekmēja ēdināšanas, skaistumkopšanas, izglītības, atpūtas un sporta pakalpojumus, kā arī vairāku nepārtikas preču tirdzniecību, kuras nebija iespējas iegādāties klātienē, bet tiešsaistes tirdzniecību varēja nodrošināt tikai daļa uzņēmumu. Tirdzniecības ierobežojumu rezultātā janvārī būtiski palielinājies attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars. Kopumā aptuveni 19 % cenu janvārī ir savāktas, izmantojot vienu no alternatīvajām iespējām (īpatsvars reprezentē tikai tās cenas, kas standarta situācijā būtu vāktas klātienē).

Datu kvalitāte

Katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek savākti aptuveni 25 tūkstoši cenu. Visa janvārī savāktā cenu informācija, tai skaitā cenas, kas tika vāktas attālināti, izgāja standarta validācijas procedūras. Netipiski vai ar globālām un sezonālām tendencēm nepamatoti kritumi vai kāpumi netika novēroti. Noslēdzoties datu validācijai, nebija arī pamatojuma uzskatīt, ka alternatīvo metožu izmantošana ietekmētu cenu izmaiņu dinamiku vai datu kvalitāti. Līdz ar to, visa apsekojuma laikā savāktā cenu informācija atbilst metodoloģijas un kvalitātes prasībām.

Cenas, kas Covid-19 dēļ nebija pieejamas, tika imputētas. Apakšindeksi, kuru kvalitāte ir būtiski ietekmēta, ir uzskaitīti imputāciju sadaļā. Pārvaldes datubāzē indeksiem ar būtisku (> 50%) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Atkarībā no patēriņa grupas imputāciju īpatsvars var būtiski atšķirties, tomēr kopējā datu apjomā Covid-19 imputāciju īpatsvars janvārī ir bijis 15,5%, kas ir 9,1% no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Imputācijas aprēķinos, kas ir saistītas ar Covid-19 ierobežojumiem

Janvārī visās patēriņa grupās, izņemot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, kā arī sakaru grupu, bija cenas, kas netika novērotas Covid-19 ietekmē. Trūkstošas cenas tika imputētas izmantojot vienu no četrām metodēm:

1. Imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam;

2. Izmantota pēdējā novērotā cena;

3. Imputēta iepriekšēja gada atbilstošā mēneša cenu izmaiņu tendence;

4. Imputācija izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu.

Pirmā imputācijas metode tika izmantota gadījumos, kad prece vai pakalpojums Covid-19 ietekmē bija pieejams tikai daļēji, t.i. ne visās izlasē iekļautās tirdzniecības/pakalpojumu sniegšanas vietās, bet vēl arvien pietiekamā skaitā, lai savāktā informācija reprezentētu kopējo cenu izmaiņu tendenci.

Otrā metode tika izmantota gadījumos, kad cenas precei vai pakalpojumam ir stabilas, mainās reti vai pārsvarā gada sākumā, tiek pilnībā vai daļēji regulētas, un ir pamats domāt, ka pēc ierobežojumu atcelšanas, prece vai pakalpojums būs pieejams par tādu pašu cenu.

Trešā metode tika izmantota pakalpojumiem ar sezonālām cenu svārstībām.

Ceturtā metode tika izmantota sektoros ar nulles aktivitāti un izteiktu sezonalitāti, kā pasažieru pārvadājumi pa jūru un kompleksie atpūtas pakalpojumi. Visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksa aprēķins balstās uz apakšklašu līmeni. Apakšklases indekss tiek uzskatīts par "reprezentatīvu" ja Covid-19 imputāciju skaits ir zemāks par 50 %.

2021. gada janvārī visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 99,3.

No aprēķiniem tika izslēgtas šādas apakšklases (imputāciju skaits ir bijis lielāks par 50 %):

• apģērba materiāli (imputācijas metode 2);

• vīriešu apģērbi (imputācijas metode 1);

• bērnu apģērbi (imputācijas metode 1);

• apģērba piederumi (imputācijas metode 1);

• sieviešu apavi (imputācijas metode 1);

• mēbeļu audumi un aizkari (imputācijas metode 2);

• galda tekstilizstrādājumi un vannas dvieļi (imputācijas metode 1);

• pasažieru pārvadājumi pa jūru (imputācijas metode 4);

• iepriekš ierakstīti datu nesēji (imputācijas metode 2);

• atpūtas un sporta pakalpojumi – dalība (imputācijas metode 2);

• kinoteātru un teātru pakalpojumi (imputācijas metode 2);

• muzeju pakalpojumi (imputācijas metode 2);

• kompleksie atpūtas pakalpojumi (imputācijas metode 4);

• sākumskolas izglītība (imputācijas metode 2);

• frizētavu pakalpojumi vīriešiem (imputācijas metode 2);

• frizētavu pakalpojumi sievietēm (imputācijas metode 2);

• skaistumkopšanas procedūras (imputācijas metode 2);

• juvelierizstrādājumi (imputācijas metode 1);

• ceļojuma piederumi (imputācijas metode 1).

Imputāciju īpatsvars un izmantotās metodes patēriņa grupās 2021. gada janvārī

Detalizēta informācija par Covid-19 apstākļos izmantojamām imputāciju metodēm, kā arī rīcību attiecībā uz indeksu apkopošanu pēckrīzes apstākļos ir pieejama:

• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu aprēķinu Covid-19 laikā;

• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu apkopošanu Covid-19 ierobežojumu atcelšanas/mīkstināšanas apstākļos.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Nataļja Dubkova
Patēriņa cenu indeksu daļa
E-pasts: Natalja.Dubkova@csb.gov.lv
Tālr.: 67366644