Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

Novembrī uzņēmēju noskaņojums zem nulles gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan rūpniecībā un būvniecībā

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums negatīvs un turpina pasliktināties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -4,0, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 2,0 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi -14,8 un -22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (-4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (-12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem kopš 2021. gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (-9,9).

Novembrī 50 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar oktobri, pieaudzis par 6 procentpunktiem un ir tuvs šī gada aprīļa vērtībai. Novembrī turpināja samazināties mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Ja pirms mēneša tādu bija 16 %, tad tagad – 15 %.

Pakalpojumu sektorā īpaši zemi noskaņojuma rādītāji izmitināšanā un ēdināšanā

Arī pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, un 2021. gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -2,5. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Būtisks konfidences samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, turpinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs (attiecīgi par 40,3 un 43,1 procentpunktiem). Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem bija arī ūdens transporta pakalpojumos. Savukārt visoptimistiskākie bija uzņēmēji datorprogrammēšanas (18,2), informācijas pakalpojumu (17,1), kā arī pasta un kurjeru pakalpojumu (13,9) nozarēs. Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

27 % pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus – to īpatsvars, salīdzinot ar oktobri nav mainījies. Arī to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, saglabājas stabils 28 % līmenī.

Būvniecībā konfidences rādītājs turpina samazināties

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -12,6 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 2,3 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, kā arī negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Novembrī būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmēja darbaspēka trūkums (norādījuši 32 % respondentu). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši šo faktoru, pieaudzis par trim procentpunktiem. Otrs visbiežāk norādītais uzņēmuma darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 11 % uzņēmumu. Laika apstākļu ietekmi atzīmējuši 22 % respondentu, savukārt finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu katru no faktoriem norādījuši 15 % uzņēmumu. 18 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par sešiem procentpunktiem).

Arī apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija -1,9 (samazinājums par 2,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar oktobri), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskās prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības kritums), kā arī negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un cita veida ražošanā.

Salīdzinot ar šī gada oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas kā saimnieciskās darbības ierobežojošos faktorus atzīmējuši finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu (norādījuši attiecīgi 10 % un 19 % respondentu), bet samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (27 % aptaujāto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi novembrī norādījuši 13 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu novembrī ietekmējis nepietiekams pieprasījums, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (28 % respondentu). 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 98,03, (iepriekšējā mēnesī – 100,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2020. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ieva Vanaga
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts:Ieva.Vanaga@csp.gov.lv
Tālr.: 67366738

Madara Liepiņa
Rūpniecības un būvniecības statistikas daļa
E-pasts: Madara.Liepina@csp.gov.lv
Tālr.: 67366953

Ieteikt