Oktobrī turpinās uzņēmēju negatīvais noskaņojums

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu¹ dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Oktobrī tāpat kā pirms mēneša 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 13 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Oktobrī to atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. 7 % respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 14 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Visoptimistiskākie uzņēmēji darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā, vispesimistiskākie – gaisa transportā

Pakalpojumu sektorā 2022. gada oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas nodrošina darbā iekārtošanas un darbaspēka meklēšanas pakalpojumus (13,6). Tiem seko apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (13,3), kā arī radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides nodrošinātāji (13,2). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums oktobrī fiksēts gaisa transporta nozarē (- 41,3), telekomunikāciju pakalpojumos (- 24,1), kā arī veterinārajos pakalpojumos (- 20,4). Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli. Salīdzinot ar septembri, 17 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies tikai 13.

33 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32 % līdz 36 %. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 12 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili pesimistisks

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā oktobrī bija - 15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1 procentpunktu. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (par 7,8 procentpunktiem), bet pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem. Konfidences rādītājs oktobrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā (par 6,0 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti oktobrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 33 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (30 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (22 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24 % un 12 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums). To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17 % līmenim.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums (to norāda 38 % respondentu ēku būvniecībā, 32 % inženierbūvniecībā un 24% specializētajos būvdarbos), kā arī nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 31 %, 27 % un 30 %).

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties jau trešo mēnesi

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija - 9,0. Tā ir zemākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,3 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,6 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 1,2 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,9 procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt 12 ir vērojams konfidences rādītāja kāpums.

24 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 35 % un 24 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 18 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

2022. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,5³, (iepriekšējā mēnesī – 91,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā⁴ ietvertās komponentes.

¹ Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

² Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

³ Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

⁴ Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ieva Vanaga
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: Ieva.Vanaga@csp.gov.lv
Tālr.: 67366738

Sandra Vītola
Rūpniecības un būvniecības statistikas daļa
E-pasts: Sandra.Vitola@csp.gov.lv
Tālr.: 67366739