IKP 3. ceturksnī samazinājies par 2,6 %

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

IKP faktiskajās cenās 2020. gada 3. ceturksnī bija 7 801,0 milj. EUR

Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

IKP apjoma izmaiņas pa darbības veidiem 2020. gada 3. ceturksnī

(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā. Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Pārējās rūpniecības samazinājumu par 5,8 % noteica kritums elektroenerģijas ražošanā un padevē (par 14,7 %) un būtisks samazinājums dabasgāzes padevē, ko nespēja kompensēt pieaugums par 11,8 % ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Lai gan pieaugums vērojams divās no trijām nozarēm, būvniecības produkcijas samazinājumu par 0,3 % negatīvi ietekmēja pārceltā vai atliktā nelielu projektu realizācija, kas vairākiem uzņēmumiem radīja pieprasījuma kritumu. Ēku būvniecība pieauga par 1,9 % (realizēti gan dzīvojamo ēku, gan sabiedrisko objektu projekti), bet specializētie būvdarbi veikti par 7,8 % vairāk (elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 5,5 %, citos specializētajos būvdarbos – par 20,5 %, būvdarbu pabeigšana – par 9,2 %). Samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 3,5 %) un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 13,4 %) ietekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kritumu par 8,1 %.

Neziņā par COVID-19 krīzes atstāto ietekmi uz ekonomiku privātpersonas un uzņēmēji turpina būt piesardzīgi, uzņemoties jaunas finansiālās saistības – automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta apjomi samazinājušies par 7,5 %. Mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni pieauga par 4,3 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 3,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,6 % (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās – par 10,3 %). Vairumtirdzniecībā (pieaugums par 1,7 %) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu straujākā izaugsme informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecībā (par 37,8 %) un mājsaimniecības preču vairumtirdzniecībā (par 10,4 %).

Transporta un uzglabāšanas nozaru pievienotās vērtības lejupslīdi par 14,7 % ietekmēja sniegto pakalpojumu kritums pasažieru pārvadājumos – par 57,6 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 4,7%, pasta un kurjeru darbībās – par 1,1 % un kravu pārvadājumos – par 0,8 %.

Lai gan pārskata periodā COVID-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi tika atviegloti, tie būtiski turpināja ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjomu – samazinājums par 28,6 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 44,5 %, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 22,6 %.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība samazinājās par 4,7 %. Samazinājums skāra visas apakšnozares, tajā skaitā datorprogrammēšanu un konsultēšanu – par 0,9 %, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu – par 4,6 %, bet informācijas pakalpojumu nozarē vērojams kritums par 12,5 %.

Samazinājumu par 13,3 % finanšu un apdrošināšanas nozarē veicināja kritums finanšu pakalpojumu nozarē (par 25,7 %). Savukārt apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija pieaugums (attiecīgi par 34,7 % un 11,4 %). Finanšu pakalpojumu nozares lejupslīdi ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu (no maksājumu karšu apkalpošanas, no norēķiniem un maksājumiem un no kontu apkalpošanas) samazinājums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumu veidošanās (pretstatā peļņai iepriekšējā gada attiecīgajā periodā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares izaugsmi veicināja dzīvības apdrošināšana un privāto pensiju plānu darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu samazināšanos par 2,6 % ietekmēja par 9,7 % mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, par 10,6 % – arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē – pieaugums par 11,7 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē samazinājums par 7,1 %. Nozares kritumu ietekmēja ievērojamais samazinājums par 62,4 % ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 9,8 % un apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 12,9 %. Atsevišķās darbību jomās sniegto pakalpojumu apjoms palielinājās – iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana pieauga par 3,6 %, bet ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumi – par 2,8 %.

Sakarā ar noteiktajiem ierobežojumiem viena no vissmagāk COVID-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 22,4 % (lielākais samazinājums azartspēļu un derību nozarē – par 29,1 %).

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 3. ceturksnī palielinājās par 0,8 %, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējā pievienotā vērtība pieauga par 0,3 procentpunktiem. Jaunākā informācija par uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,2 procentpunktiem.

Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2020. gada 3. ceturksnī

(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)

2020. gada 3. ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 7,4 % mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Lai gan valdības pieņemtie Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošie pasākumi pamazām tika atcelti un mīkstināti, to ietekme joprojām bija jūtama divās no tradicionāli lielākajām mājsaimniecību izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi transportam samazinājās par 10,7 %, bet uz pusi mazāk nekā pērn 3. ceturksnī tika tērēts atpūtas un kultūras pasākumiem. Pandēmijas ietekmē par 31,2 % mazāk mājsaimniecības tērējušas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Valdības ierobežojumu dēļ ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā daļa mājsaimniecību vairāk gatavoja maltītes mājās, kas ir veicinājis mājsaimniecību tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 3,4 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,5 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 0,8 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 0,8 %, ko ietekmēja nelielu būvniecības projektu pieprasījuma kritums. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 2,6 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājušies par 4,9 %.

Preču un pakalpojumu eksports samazinājies par 3,7 %, tai skaitā preču eksports (76 % no kopējā eksporta) palielinājās par 6,8 %. Veiksmīgos preču eksporta rezultātus galvenokārt noteica augu valsts produktu un mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta palielināšanās. Pandēmijas ietekmētais samazinājums transporta un tūrisma pakalpojumos kalpoja kā galvenais dzinulis pakalpojumu eksporta kritumam 26,9 % apmērā.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,6 %. Preču imports, kas veido 86 % no kopējā importa, pieauga par 1,7 %, turpretī pakalpojumu imports saruka par 23,1 %. Pakalpojumu importa kritumu galvenokārt noteica transporta un tūrisma pakalpojumu importa samazinājums.

Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 2,7 %, tai skaitā kopējā darba alga palielinājās par 2,6 %, bet darba devēju sociālās iemaksas– par 3,3 %.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – par 12,9 %, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejsaimniecībā kopā – par 4,1 %, rūpniecības nozarēs – par 4,0 %, bet pakalpojumu nozarēs – par 3,1 %.

Pandēmijas ietekmē būtiski samazinājies tās skarto nozaru apgrozījums, kas savukārt veicināja bruto darbības koprezultāta un jauktā ienākuma kritumu par 11,3 %. Ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 1,9 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzē 23. decembrī.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas ir pieejamas lejupielādei Excel datnēs CSP datubāzes IKP metadatu sadaļā.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP datubāzes īstermiņa datu sadaļā “Iekšzemes kopprodukts”.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

• Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

COVID-19 krīze laikrindu analīzes jomā ir uzskatāma par notikumu, kas nav sezonāls, līdz ar to krīzes ietekme ar sezonālo koriģēšanu netiek izslēgta no datiem. Jāņem vērā, ka krīzes laikā gan nekoriģēti, gan sezonāli koriģēti dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirmskrīzes periodā. Papildu informācija par sezonālo koriģēšanu COVID-19 krīzes laikā pieejama https://github.com/CSBLatvia/SA-COVID-19-public/blob/master/SA-COVID-19-LV.md

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csb.gov.lv
Tālr: 67366791