Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Galvenie rādītāji

COVID-19 ietekme: uzņēmumu noskaņojuma rādītāji

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada augustā jau trešo mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā salīdzinot ar jūliju, ir nedaudz uzlabojušies, bet rūpniecībā turpina samazināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums sliktāks nekā parasti vasaras nogalē

2022.gada augustā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 3,0. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs palielinājies par 1,3 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 3,5, kas ir ievērojami zemāks nekā ierasti vasaras nogalē. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar jūliju, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 3,7 procentpunktiem, sasniedzot vērtību 0,3, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, samazinoties par 4,0 procentpunktiem, rādītājs noslīdējis līdz 6,3. Degvielas mazumtirgotāju noskaņojums nav būtiski mainījies (7,7). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums (par 10,2 procentpunktiem), salīdzinot ar jūliju, bija automobiļu pārdošanā. Toties automobiļu rezerves daļu pārdošanā, to apkopē un remontā noskaņojuma rādītājs uzlabojies par 6,1 procentpunktu, tomēr kopumā tieši šīs apakšnozares uzņēmēji augustā bijuši vispesimistiskākie, jo konfidences rādītāja vērtība ir negatīva (- 2,7).

Augustā 22 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā jūlijā. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 23% un 21% mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Augustā to atzīmējuši 40% mazumtirgotāju, kas ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2021. gada septembra. Tāpat kā pirms mēneša 6 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 10 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Jau otro mēnesi visoptimistiskākie uzņēmēji izmitināšanā, vispesimistiskākie – izdevējdarbībā

Pakalpojumu sektorā 2022. gada augustā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 0,2), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūliju, ir uzlabojies par 1,2 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie augustā bija uzņēmēji, kas sniedz ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumus (23,1). Tiem seko gaisa transporta (20,8) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (16,4). Tomēr izmitināšanas nozarē konfidences rādītājs, lai arī augsts, tomēr ir par 22,3 procentpunktiem zemāks nekā jūlijā. Tāpat kā pirms mēneša vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (- 11,1) un pasta un kurjeru pakalpojumu sniegšanā (- 10,7). Bet abās šajās nozarēs noskaņojums, lai arī negatīvs, salīdzinot ar jūliju ,ir uzlabojies attiecīgi par 12,8 un 10,5 procentpunktiem. Kopumā augustā noskaņojums bija pozitīvs 21, bet negatīvs 8 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē (zinātniskās pētniecības darbība) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

33 % pakalpojumu sektora respondentu augustā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32 % līdz 36%. 26 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 20 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā konfidences rādītājs stabili zems

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā veidoja -14,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Konfidences rādītājs nedaudz uzlabojies inženierbūvniecībā, bet samazinājies ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos. Augustā, salīdzinot ar jūliju, pazeminājies būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajai nodarbinātības attīstībai turpmākajos trīs mēnešos, savukārt pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis neliecina par būtisku uzlabojumu.

Būvniecības aktivitāti augustā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums (32 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (26 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (25 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru (pārsvarā būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums) ietekmi norādīja attiecīgi 20 % un 17 % respondentu. Savukārt 22 % respondentu norādīja, ka pašreiz būvniecības aktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, ēku būvniecību vairāk ietekmēja finansiālas grūtības, inženierbūvniecībā pieauga tādu faktoru ietekme kā nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums, savukārt specializētajos būvdarbos starp galvenajiem aktivitāti ierobežojošajiem faktoriem bija nepietiekams pieprasījums, materiālu vai iekārtu trūkums un finansiālas grūtības.

Apstrādes rūpnieku noskaņojums nedaudz pasliktinās

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 1,6 procentpunktiem un veidoja -5.7. Šis ir zemākais rūpniecības uzņēmumu  noskaņojuma rādītājs kopš iepriekšējā gada februāra. Augustā konfidences samazināšanos noteica būtiski negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim, savukārt paredzamās aktivitātes novērtējums turpmākajiem trim mēnešiem un produkcijas krājuma līmeņa samazinājumam būtiski neuzlabojās. Lielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, dzērienu ražošana un iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Savukārt palielinājums ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, mēbeļu ražošanā, kā arī neliels pieaugums automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja pozitīvāks vērtējums gaidāmajai ražošanas aktivitātei.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājies to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības (attiecīgi 31 % un 13 %). Tādu ierobežojošo faktoru kā darbaspēka trūkuma un materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme augustā bija nedaudz mazinājusies, un to norādīja attiecīgi 21 % un 22 % aptaujāto uzņēmēju. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori galvenokārt minēti energoresursu cenu kāpums, ģeopolitiskā nestabilitāte un Covid-19. 24 % uzņēmumu saimniecisko darbību nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, kas, salīdzinot ar jūliju, ir par 4 procentpunktiem mazāk.

2022. gada augustā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,03, (iepriekšējā mēnesī – 94,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ieva Vanaga
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: Ieva.Vanaga@csp.gov.lv
Tālr.: 67366738

Sandra Vītola
Rūpniecības un būvniecības statistikas daļa
E-pasts: Sandra.Vitola@csp.gov.lv
Tālr.: 67366739