Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

2017. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 5 %

2017. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 974,8 milj. eiro, kas ir par 188,5 milj. eiro jeb 5,0 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Izdevumi atbalstam naudas vai mantiskā formā apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 10,5 %, slimības un veselības aprūpei – par 6,8 % un atbalstam personām ar invaliditāti – par 4,9 %.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā
(miljonos eiro gadā)

 

2015. g.

2016. g.

2017. g.

(provizoriskie dati)

Izmaiņas 2017. g., salīdzinot ar  2016. g., %

milj. eiro

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

3 632,4

3 786,3

3 974,8

100,0

5,0

slimība/veselības aprūpe

876,7

933,2

996,4

25,1

6,8

invaliditāte

332,0

338,2

354,7

8,9

4,9

vecums

1 746,1

1 783,2

1 866,6

47,0

4,7

apgādnieka zaudējums

45,0

44,7

49,4

1,2

10,5

ģimene/bērni

387,1

412,7

427,6

10,8

3,6

bezdarbs

145,9

174,0

176,2

4,4

1,3

mājoklis

21,1

19,8

19,7

0,5

-0,5

sociālā atstumtība

26,1

25,1

25,7

0,6

2,2

administratīvās izmaksas (aprēķins)

51,5

54,4

57,3

1,4

5,4

citi izdevumi

0,9

0,9

1,1

0,0

20,6

2017. gadā lielākais izdevumu pieaugums bija atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā, kas galvenokārt saistīts ar valsts atbalsta palielināšanu apgādnieku zaudējušiem bērniem. Apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam un atlīdzībai par apgādnieka zaudējumu, sākot no 2017. gada aprīļa tika palielināti pensiju un pabalstu minimālie apmēri.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpē. Izdevumi primārajai un ambulatorajai veselības aprūpei pērn pieauga par 12,0 %, sasniedzot 283,3 milj. eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 7,7 %, sasniedzot 145,2 milj. eiro, ko ietekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums.

Pagājušajā gadā izdevumi atbalstam personām ar invaliditāti (izņemot ar veselības aprūpi saistītos maksājumus) pieauga par 4,9 %. Mainoties aprēķināšanas kārtībai kaitējuma atlīdzības Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem vai viņa apgādībā bijušajiem darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, izdevumi 2017. gadā kaitējuma atlīdzībai pieauga 2,8 reizes (2016. g. – 1,8 milj. eiro, 2017. gadā – 5,2 milj. eiro).

Sociālās aizsardzības izdevumi 2017. gadā veidoja 14,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā (15,1 %). Salīdzinājumam, 2016. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 17,1 % no IKP, savukārt Lietuvā – 15,4 % no IKP.

Eiropas statistikas sistēma katru gadu apkopo un publicē harmonizētos datus par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS metodoloģiju. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.

Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004. gadā, izmantojot dažādu valsts institūciju sniegto informāciju.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Kārlis Smudzis
Sociālās
statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Karlis.Smudzis@csb.gov.lv
Tālr.: 67366948

 

Ieteikt