2020. gadā tikai katrs devītais brauciens bija uz ārvalstīm
Ārvalstu ceļojumu skaits 2020. gadā samazinājās par 71,1 % un bija vien 0,7 milj., liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tajos veiktie izdevumi saruka par 75,7 % un bija 194,6 milj. eiro. 2020. gadā tikai katrs devītais brauciens bija uz ārvalstīm (2019. gadā – katrs ceturtais). 34,4 % respondentu nācās atcelt iepriekš plānotos ārvalstu ceļojumus Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ.
Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,3 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 71,5 % mazāk nekā 2019. gadā, iztērējot 12,6. milj. eiro, kas ir par 78,2 % mazāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienā apmeklēja Lietuvu (73 %) un Igauniju (25,4 %). Vidējie viena brauciena izdevumi samazinājās par 15 eiro, sasniedzot 48,9 eiro.
Pērn iedzīvotāji devās 0,4 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 70,8 % mazāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi bija kaimiņvalstis Igaunija (20,8 %) un Lietuva (12,5 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži devās uz Vāciju (11,1 %).
2020. gadā ārvalstu ceļojumos lidmašīnu izmantošanas īpatsvars samazinājās par 14,1 %, savukārt par 14,5 % palielinājās vieglās automašīnas vai motocikla izmantošana.
Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm kopējie izdevumi 2020. gadā bija 182 milj. eiro, par 75,5 % mazāk nekā 2019. gadā. Visvairāk jeb 35,8 % no izdevumiem tērēti transportam, 27,4 % naktsmītnēm, 18 % ēdināšanas pakalpojumiem, 6,2 % izklaides un kultūras aktivitātēm un 12,7 % citiem izdevumiem.
Ārvalstu braucienos 2020. gadā pavadītas 3,1 milj. nakšu, kas ir par 65 % mazāk nekā gadu iepriekš. 63,7 % nakšu pavadītas maksas jeb īrētās naktsmītnes, savukārt 36,3 % nakšu pavadīja bezmaksas naktsmītnēs, pārsvarā pie radiem un draugiem (samazinājums par 4,6 %). Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 7,2 naktis, kas ir par 1,2 naktīm vairāk nekā 2019. gadā.
Visvairāk ārvalstu vairākdienu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (59 %), iedzīvotāji 34–44 gadu vecumā (27,9 %), augstāko izglītību ieguvušie (52,8 %) un nodarbinātie (74,9 %).
Covid-19 ietekme uz ceļojumu datu vākšanu par 2020. gadu:
Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucienu apsekojums tiek veikts katru mēnesi, aptaujājot tūkstots privātajos mājokļos dzīvojošās personas vecumā no 15 gadiem. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu un Latvijas valdības 12. martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptaujas norise tika apturēta, un dati par 2020. gada 2. ceturkšņa braucieniem netika iegūti. Lai arī valstī izsludinātie ierobežojumi būtiski ietekmēja ceļošanas iespējas, proti, došanos ārvalstu ceļojumos, ciemoties pie radiem vai draugiem Latvijā, nenotika kultūras un sporta pasākumi, joprojām iedzīvotāji varēja doties pastaigās brīvā dabā. No 15. maija tika atjaunota iespēja brīvi šķērsot Baltijas valstu iekšējās robežas.
2. ceturkšņa braucienu skaita novērtējumā izmantotie dati un avoti:
CSP Atpūtas un darījumu braucienu apsekojuma 2020. gada 3. ceturkšņa dati un apsekojuma sezonalitātes tendence.
Latvijā izsludināto ierobežojumu ietekme uz braucienu mērķi, galamērķi, izdevumu pozīcijām un citiem rādītājiem;
Eurostat dati par Latvijas rezidentu pavadītajām naktīm citu valstu viesnīcās un tām līdzīgās tūristu mītnēs;
Latvijas Bankas dati par 2. ceturkšņa rezidentu braucieniem;
Ceturkšņu tendence Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas apsekojuma datos 2020. gadā.
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 27880666
Papildu informācija par datiem:
Ilze Timermane
Transporta un tūrisma statistikas daļa
E-pasts: Ilze.Timermane@csp.gov.lv
Tālr.: 67366740
Ieteikt