Saražotais elektroenerģijas daudzums pērn koģenerācijas stacijās samazinājās par 30 %

Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās 2020. gadā bija 2940,1 gigavatstundas (GWh), kas veidoja 51 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājās par 30 %, ko pamatā ietekmēja tādi faktori, kā elektroenerģijas izstrādes pieaugums hidroelektrostacijās augstākas ūdens pieteces dēļ un atbilstoša elektroenerģijas cenas samazināšanās, kā arī samazināts siltumenerģijas pieprasījums siltāku laikapstākļu dēļ, kas kopējā enerģijas ražošanā noteica zemāku elektroenerģijas izstrādi koģenerācijas stacijās.

2020. gadā koģenerācijas stacijās saražoja 5038,5 GWh siltumenerģijas jeb par 6 % mazāk nekā 2019. gadā. Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas īpatsvars 2020. gadā bija 67 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma valstī.

Koģenerācijas staciju darbību raksturojošie rādītāji 2020. gadā

^*P – jauda

Koģenerācijas staciju skaits 10 gadu periodā no 2011. gada līdz 2020. gadam ir divkāršojies, bet no 2018. gada tas sarūk. 2019. un 2020. gadā darbojās attiecīgi par 29 un 42 koģenerācijas stacijām mazāk nekā 2017. gadā, kad darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2020. gadā sasniedza 1 274,2 MW, kas ir par 4,5 MW vairāk nekā 2019. gadā, bet par 24,9 MW mazāk nekā 2017. gadā. Desmit gados koģenerācijas staciju elektriskā jauda pieaugusi par 32 % jeb 1,3 reizes.

Vispārējās lietošanas³ koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 10 gadu laikā vidēji veidoja 97 %, savukārt uzņēmumu⁴ koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2020. gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 83 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, bet 36 % no kopējās elektriskās jaudas valstī – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.

Pēdējos 10 gados samazinās fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā ( par 80,2 MW) un no 2013. līdz 2020. gadam AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9 %–12 % robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2020. gadā bija par 1,3 MW mazāka un bija 156,3 MW.

Visaugstākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 2020. gadā bija Vidzemē (98 %) un Zemgalē (96 %), kur kopējā elektriskā jauda bija attiecīgi 29,0 MW un 59,1 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Pierīgā bija atbilstoši 77 % un 61 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas – 24,7 MW Kurzemē un 51,0 MW Pierīgā. Vislielākais fosilo koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Latgalē – attiecīgi 99 % un 72 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 069,8 MW, Latgalē – 40,6 MW).

Saražotais elektroenerģijas apjoms AER koģenerācijas stacijās 2020. gadā bija 864,8 GWh, kas ir par 7 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 10 gadu laikā elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās no AER palielinājusies 7 reizes. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.

Koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija Latvijas reģionos 2020. gadā

AER koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums 2020. gadā veidoja 24 % no valstī kopējās vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER (14 % biomasas koģenerācijas stacijas, 10 % – biogāzes koģenerācijas stacijas).

Enerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē dabasgāzi un kurināmo koksni. 2020. gadā patērēja 21,0 petadžoulus (PJ) dabasgāzi un 12,4 PJ kurināmo koksni, kas kopā ir par 20 % mazāk nekā 2019. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 93 % līdz 58 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2020. gadā sasniedzot 42 %.

Latvijas mērķis⁵ līdz 2030. gadam ir sasniegt 50 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2019. gadā bija 41 %.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā un ciklā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, cietos kurināmos, šķidros kurināmos, biogāzi un kurināmo koksni.

²Koģenerācijas stacija sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.

³Vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas, kuru pamatdarbība ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana (NACE 2. red. 35. nodaļa "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana").

⁴Uzņēmumu koģenerācijas stacijas, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju savām ražošanas un tehnoloģiskajām vajadzībām un daļu no saražotās siltumenerģijas pārdod (visas NACE 2. red. nodaļas, izņemot 35. nodaļu).

⁵MK Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam”

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lāsma Černovska
Vides un enerģētikas statistikas daļa
E-pasts: Lasma.Cernovska@csp.gov.lv
Tālr.: 67366768