2019. gadā elektroenerģijas ražošanas līmenis koģenerācijas stacijās saglabājās nemainīgi augsts
Palielinoties saražotajam elektroenerģijas daudzumam koģenerācijas1 stacijās2, pēdējo divu gadu laikā no 2018. līdz 2019. gadam novēroti augstākie koģenerācijas staciju darbības rādītāji, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2019. gadā koģenerācijas stacijās saražoja 4 173,7 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas jeb par 3,7 GWh vairāk nekā 2018. gadā (4 170,0 GWh). Vidējais saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās pēdējo divu gadu laikā bija par 33,5 % augstāks, salīdzinot ar vidējo elektroenerģijas izstrādi koģenerācijas stacijās periodā no 2010. līdz 2017. gadam. Saražotā elektroenerģija koģenerācijas stacijās 2018. un 2019. gadā vidēji veidoja 63,4 % no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī, kas ir par 13,1 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar vidējo īpatsvaru no 2010. līdz 2017. gadam – 50,3 %. Rādītāju pieaugošo tendenci sekmēja zemāka elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās, ko būtiski ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā.
Pērn saražotais siltumenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās bija 5 383,0 GWh jeb par 8,6 % mazāk nekā 2018. gadā. Saražotais siltumenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2019. gadā veidoja 67,7 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā.
Koģenerācijas staciju darbību raksturojošie rādītāji 2019. gadā
Koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda | Koģenerācijas staciju skaits | Uzstādītā elektriskā jauda, MW | Saražotā elektroenerģija, GWh | Saražotā siltumenerģija, GWh |
Pavisam | 175 | 1 269,7 | 4 173,7 | 5 383,0 |
≤ 0,2 MW | 22 | 3,1 | 16,0 | 29,1 |
0,2 < P* ≤ 0,5 MW | 28 | 9,8 | 57,1 | 264,8 |
0,5 < P ≤ 1 MW | 67 | 55,6 | 333,2 | 603,8 |
1 < P ≤ 5 MW | 51 | 125,7 | 735,0 | 1 955,2 |
5 < P ≤ 20 MW | 3 | 27,7 | 103,9 | 163,5 |
> 20 MW | 4 | 1 047,8 | 2 928,5 | 2 366,6 |
*P – jauda
Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2019. gadā sasniedza 1 269,7 MW, kas kopš 2013. gada nav būtiski mainījusies, savukārt 10 gadu periodā no 2010. gada līdz 2019. gadam koģenerācijas staciju elektriskā jauda pieaugusi 1,3 reizes.
2019. gadā vispārējās lietošanas3 koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 98 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, un šis rādītāja līmenis 10 gadu laikā nav bijis izteikti svārstīgs. Četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 36 % no kopējās elektriskās jaudas valstī – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.
Pakāpeniski samazinoties fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvaram, desmit gadu laikā atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars pieauga par 10,8 procentpunktiem un 2019. gadā veidoja 12,4 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2019. gadā bija par 0,3 MW mazāka, veidojot 157,6 MW.
Vislielākais fosilo koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 2019. gadā bija Rīgas un Latgales reģionā – attiecīgi 99 % un 72 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgas reģionā 1 059,5 MW, Latgales reģionā – 40,8 MW). Visaugstākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Vidzemes (98 %) un Zemgales (91 %) reģionā, kur kopējā elektriskā jauda bija attiecīgi 29,0 MW un 62,5 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemes un Pierīgas reģionā bija atbilstoši 74 % un 60 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas – 26,3 MW Kurzemes un 51,6 MW Pierīgas reģionā.
Saražotais elektroenerģijas apjoms AER koģenerācijas stacijās 2019. gadā bija 927,4 GWh, kas ir par 1,7 % mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Elektroenerģijas kritums (par 5,6 %) bija vērojams biogāzes koģenerācijas stacijās, bet kāpums (par 0,9 %) – biomasas koģenerācijas stacijās . Pēdējo piecu gadu laikā no 2015. līdz 2019. gadam elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās no AER palielinājusies par 20,5 %, turpretī pēdējo 10 gadu laikā – 14 reizes. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.
Koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija Latvijas reģionos 2019. gadā
No AER saražotā elektroenerģija koģenerācijas stacijās pēdējo piecu gadu laikā veidoja vidēji 24 % gan no kopējās elektroenerģijas ģenerācijas koģenerācijas stacijās, gan no valstī kopējās vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER.
Koģenerācijas stacijās 2019. gadā galvenokārt patērēja dabasgāzi – 28,7 petadžoulus (PJ) un kurināmo koksni - 12,8 PJ. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 95 % līdz 64 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2019. gadā sasniedzot 36 %.
Latvijas mērķis4 ir 2020. gadā sasniegt 40 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2018. gadā bija 40 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā un ciklā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, cietos kurināmos, šķidros kurināmos, biogāzi un kurināmo koksni.
2Koģenerācijas stacija sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.
3Vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas, kuru pamatdarbība ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana (NACE 2. red. 35. nodaļa "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana").
4MK Nr. 129 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam”
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666
Papildu informācija par datiem:
Lāsma Černovska
Vides un enerģētikas statistikas daļa
E-pasts: Lasma.Cernovska@csb.gov.lv
Tālr.: 67366768
Ieteikt