2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk¹,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma². Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

2017. gadā lielāko daļu IKT funkciju uzņēmumos nodrošināja ārpakalpojumu sniedzēji. Visbiežāk tie tika piesaistīti tādu IKT funkciju veikšanai kā uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu izstrāde un attīstīšana³ (34,3 % uzņēmumu), uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu atbalsts (32,3 %), kā arī tīmekļa risinājumu izstrādāšana un attīstīšana (40,4 %), attiecīgi par 17,5 procentpunktiem, 17,3 un 23,6 procentpunktiem vairāk nekā pašu darbinieki⁴.

Lielajos uzņēmumos pašu spēkiem biežāk tiek nodrošinātas arī tādas IKT funkcijas kā IKT infrastruktūras uzturēšana, biroja programmatūras atbalsts, uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu atbalsts, tīmekļa risinājumu atbalsts kā arī drošība un datu aizsardzība.

Uzņēmumu sadalījums pēc IKT funkciju galvenā izpildītāja 2017. gadā
(procentos no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)

IKT funkcijas	Pavisam		Pašu darbinieki			Ārpakalpojumu sniedzējs
	Pavisam		no tiem ar darbinieku skaitu:			no tiem ar darbinieku skaitu:
	pašu darbinieki	ārpakalpojumu sniedzējs	10–49 (mazie)	50–249 (vidējie)	250+ (lielie)	10–49 (mazie)	50–249 (vidējie)	250+ (lielie)
IKT infrastruktūras uzturēšana	49,4	42,2	48,5	50,4	76,5	42,1	45,7	22,5
Biroja programmatūras atbalsts	42,8	43,5	41,1	47,2	76,5	43,6	46,1	22,0
Uzņēmējdarbības vadības programmatūru/ sistēmu izstrāde un attīstīšana	16,8	34,3	14,8	24,4	39,0	31,9	45,3	50,5
Uzņēmējdarbības vadības programmatūru/ sistēmu atbalsts	15,0	32,3	12,6	23,1	49,0	30,1	43,3	41,5
Tīmekļa risinājumu izstrādāšana un attīstīšana	16,8	40,4	15,2	22,0	40,0	37,8	53,0	51,0
Tīmekļa risinājumu atbalsts	19,3	41,4	17,3	25,4	52,5	39,8	50,2	41,5
Drošība un datu aizsardzība	40,5	43,5	39,3	43,1	68,5	43,1	48,2	27,5

2017. gadā lielo datu analīzi⁵ veica 7,7 % uzņēmumu. Daļa uzņēmumu to veica pašu spēkiem, bet citi piesaistīja ārpakalpojumu sniedzējus. Visbiežāk lielo datu analīzi veica uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir telekomunikācija (20,9 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (17,2 %) un vairumtirdzniecība (14,2 %). Visretāk to darīja ēdināšanas pakalpojumu (1,4 %), būvniecības nozares (3,9 %) un tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozares uzņēmumi (1,9 %). Šis jautājums ikgadējā CSP aptaujā bija iekļauts pirmoreiz.

Lielo datu analīzi daudz biežāk veica lielie uzņēmumi (29,5 %). Mazo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir gandrīz piecas reizes zemāks.

Metodoloģiskie norādījumi

¹Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.

² Mazie uzņēmumi ir ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.

³Piemēram, ERP (Enterprise Resource Planning – uzņēmumu resursu plānošana), ko lieto resursu pārvaldīšanai, koplietojot informāciju starp dažādām uzņēmuma struktūrām – grāmatvedība, plānošana, ražošana, mārketings; CRM (Customer Relationships Management – klientu attiecību pārvaldība); HR (Human Resources – darbaspēka informācijas sistēma), datubāzes.

⁴Ieskaitot mātes uzņēmumā vai filiālēs nodarbinātos.

⁵Lielo datu analīze ir paņēmienu, tehnoloģiju un programmatūru kopums lielu datu apjomu analīzei, kas iegūti no uzņēmuma datubāzes vai citiem datu avotiem. Lielo datu analīze ietver to izmantošanu darba organizācijas, ražošanas efektivitātes pilnveidošanai.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Jekaterina Čalomova
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: J ekaterina.Calomova@csb.gov.lv
Tālr.: 67366633

E-prasmes un IKT sektors

Preses relīzes

Attālināto pieeju IKT sistēmām nodrošina 77,6 % uzņēmumu

68 % Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne

Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu

SAISTĪTIE RESURSI

ES valstu dati