2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9 % uzņēmumu¹ , un 62,6 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1 % lielo uzņēmumu, 81 % vidējo un 58,4 % mazo², liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Viens no e-komercijas³ attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, šis rādītājs pieauga par 1,7 procentpunktiem, sasniedzot 15,5 %. Vislielākais pieaugums bija lielo uzņēmumu grupā – par 5,4 procentpunktiem, sasniedzot 40,5 %. Vidējo un mazo uzņēmumu grupā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva 20,8 % vidējo un 13,7 % mazo uzņēmumu (pieaugums attiecīgi par 4,0 un 1,1 procentpunktu).

Gada sākumā, pirms valstī tika noteikta ārkārtējā situācija saistībā ar COVID-19, 74,7 % uzņēmumu visus vai daļu darbinieku nodrošināja ar portatīvajām ierīcēm mobilā interneta lietošanai, un tas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. Mazo uzņēmumu grupā, salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieauga par 13,6 procentpunktiem, bet vidējo un lielo uzņēmumu grupā – attiecīgi par 9,7 un 3,4 procentpunktiem. Darba vajadzībām internetu lietoja 44,4 % no visiem uzņēmumu darbiniekiem, bet 24,1% darbinieku uzņēmums nodrošināja portatīvās ierīces mobilā interneta lietošanai.

Piektā daļa jeb 20 % uzņēmumu nodarbina paši savus IKT speciālistus, tai skaitā 74,4 % lielo uzņēmumu, 35,5 % vidējo uzņēmumu un 15,2 % mazo uzņēmumu. 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 7,7 procentpunktiem palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kas atbildību par IKT jomu uzticēja ārpakalpojuma sniedzējiem, un kopumā tie bija 83,8 % no visiem uzņēmumiem. Vislielākais pieaugums bija mazo uzņēmumu grupā par 9,3 procentpunktiem. Lielajos uzņēmumos šis rādītājs pieauga par 7,7 procentpunktiem, bet vidējos samazinājās par 0,5 procentpunktiem.

21,3 % uzņēmumu 2020. gadā izmantoja maksas mākoņpakalpojumus⁴, un divu gadu laikā šis rādītājs pieauga par 6,8 procentpunktiem, tai skaitā vidējos uzņēmumos – par 9 procentpunktiem, lielajos – par 8,4, bet mazajos – par 6,2 procentpunktiem. Pieauga gandrīz visu veidu maksas mākoņpakalpojumu lietošana, taču lielākais kāpums – par 21,1 procentpunktu bija datņu uzglabāšanas pakalpojumu izmantošanā.

2020. gadā 24,3 % no visiem uzņēmumiem izmantoja lietu internetu jeb savstarpēji saslēgtas ierīces vai sistēmas, kas savāc vai apmainās ar datiem un var tikt uzraudzītas vai attālināti kontrolētas, izmantojot internetu. Lietu internetu izmantoja katrs otrais (52,6 %) lielais uzņēmums, kā arī 38,1 % vidējo un 20,7 % mazo uzņēmumu. Visvairāk – 47,3 % no visiem uzņēmumiem lietu internetu izmantoja elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē.

Lietu interneta izmantošana uzņēmumos 2020. gadā

(% no visiem uzņēmumiem)

	Pavisam	no tiem:
	Pavisam	ierīces enerģijas patēriņa optimizēšanai	ierīces klientu apkalpošanas uzlabošanai vai aktivitāšu pārraudzīšanai	sensori transportlīdzekļu kustības izsekošanai	sensori ražošanas procesu uzraudzīšanai vai automatizēšanai
Pavisam	24,4	7,4	6,8	9,7	3,1
Apstrādes rūpniecība (C)	22,9	8,5	6,5	7,9	4,2
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (D, E)	47,3	24,9	13,0	22,0	13,8
Būvniecība (F)	16,7	7,3	5,5	9,7	2,0
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (G)	25,9	6,9	8,5	8,7	2,4
Transports un uzglabāšana (H)	30,7	6,4	3,7	18,9	5,4
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)	18,2	4,8	7,1	4,3	0,7
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi (J)	30,5	7,2	11,9	4,9	2,3
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)	27,0	14,8	7,7	8,4	2,0
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (69-74)	23,2	3,0	1,1	7,9	1,9
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)	26,1	6,1	8,8	12,3	2,6

Aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos veikta 2020. gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par IKT lietošanu uzņēmumos un e–komercijas attīstību Latvijā.

Metodoloģiskie skaidrojumi:

¹Aptaujā iekļauti 2762 uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.

²Mazie uzņēmumi ir ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.

³E-komercija ir preču vai pakalpojumu pārdošana internetā uzņēmuma tīmekļa vietnē, e-komercijas tīmekļa vietnēs, ko lieto vairāki uzņēmumi, un pārdošana, izmantojot elektronisko datu apmaiņu – uzņēmējdarbības dokumentu apmaiņa standarta elektroniskā formātā starp biznesa partneriem, kas piemērota automātiskai pasūtījuma apstrādei.

⁴Mākoņpakalpojums ir IKT pakalpojums internetā, kas sniedz piekļuvi programmatūrai, datu apstrādes jaudai un datu glabātuves vietām (piemēram, Google Drive, iCloud, Dropbox, Windows OneDrive/SkyDrive, Amazon Cloud Drive u.c.).

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Inga Pribitoka
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: Inga.Pribitoka@csb.gov.lv
Tālr.: 67366993

E-komercija

Preses relīzes

68 % Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne

Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu

SAISTĪTIE RESURSI

ES valstu dati