Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

Latvijā saskaitīts 859,8 tūkst. privāto mājsaimniecību; pieaug vienas personas mājsaimniecību skaits

Latvijā saskaitīts 859,8 tūkst. privāto mājsaimniecību, kuras apdzīvo 809,2 tūkst. mājokļu, no tām 50,6 tūkst. mājsaimniecību dala mājokli ar vēl kādu citu mājsaimniecību, liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2011.gada tautas skaitīšanas dati[1].

Vidējais iemītnieku skaits mājsaimniecībā saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem ir 2,38. Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, šis rādītājs ir nedaudz samazinājies, jo 2000.gadā tas bija 2,66. Lielākais vidējais mājsaimniecības lielums bija Pierīgas reģionā – 2,59 iemītnieki. Pierīgā atrodas septiņi novadi, kuros ir vislielākais vidējais mājsaimniecības lielums, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem. Tie ir Ikšķiles, Babītes, Mārupes, Garkalnes, Ādažu, Krimuldas un Jaunpils novadi, kuros vidējais mājsaimniecības lielums ir lielāks par 2,77. Pierīgai seko Vidzemes reģions ar vidējo mājsaimniecības lielumu 2,49 iemītnieki, Zemgales reģions ar 2,47, Kurzemes reģions ar 2,38 un Latgales reģions ar 2,31. Vismazākais vidējais mājsaimniecības lielums ir Rīgā – 2,24 iemītnieki.

Mājsaimniecības pēc mājsaimniecības locekļu skaita Latvijā (2011.gada tautas skaitīšanas dati, procentos)

Vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkst. cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās – 27% no kopējā mājsaimniecību skaita – dzīvo 465 tūkst. cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons un 283 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā – 34%.

Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata. Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas – mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.

Savukārt precētu pāru mājsaimniecību  apdzīvoto mājokļu platība bija par 12 m2 lielākanekā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem pāriem. Pirmo mājokļa platība bija vidēji 77,7 m2, otro – vidēji 65,2 m2.

Vientuļā tēva mājoklis bija vidēji par 10 m2 lielāks nekā vientuļās mātes mājoklis – 71,4 m2 pretstatā 60,9 m2. Lielākais vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Rīgā, Jūrmalā un Valmierā – 18% no visām mājsaimniecībām. 17% vientuļo māšu mājsaimniecību bija Ogres novadā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Aizkraukles novadā un Salaspils novadā. Vismazākais vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Ciblas novadā – 7,5% no visām mājsaimniecībām. Vēl salīdzinoši mazāks vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Vārkavas novadā – 8,5% un Pāvilostas novadā 9,3%.

Vientuļo tēvu mājsaimniecību lielākā koncentrācija bija Carnikavas novadā – 3,2% no visām mājsaimniecībām, kam sekoja Baldones, Ikšķiles un Mārupes, Viesītes, Beverīnas, Engures, Ķeguma novadi ar 2,9 % vientuļo tēvu mājsaimniecībām. Ciblā bija arī mazākais vientuļo tēvu mājsaimniecību īpatsvars – 0,9%.

Reģionos visvairāk vienas personas mājsaimniecību bija Latgales reģionā – 17,8% sieviešu un 13% vīriešu no visiem Latgales privātajās mājsaimniecībās dzīvojošajiem. No visiem novadiem lielākais vienas personas mājsaimniecību īpatsvars bija Ciblas novadā – 31% sieviešu un 28,2% vīriešu, bet Zilupes novadā dzīvoja 24,5% vientuļu sieviešu un 20,9% vientuļu vīriešu no visiem mājsaimniecībās dzīvojošajiem. Strenču novadā bija trešais lielākais vientuļo sieviešu īpatsvars – 22%, bet Rugāju novadā – trešais lielākais vientuļo vīriešu īpatsvars – 19,6% no visiem mājsaimniecībās dzīvojošajiem. Rīgā savukārt dzīvoja 18% vientuļu sieviešu un 13,8% vientuļu vīriešu no visiem mājsaimniecībās dzīvojošajiem.

Vismazāk vienas personas mājsaimniecību bija Pierīgā – 30%. No 28 Pierīgas novadiem astoņos bija 22-27% vienas personas mājsaimniecību.

Papildu informācija:
Pēteris Veģis,
Sociālās statistikas departaments, tālr. 67366771

Papildu informācija par mājsaimniecību skaitīšanu:

Kopīgas dzīvošanas un kopīgas saimniekošanas pieeja, kas 2011.gada tautas skaitīšanā tika izmantota mājsaimniecību identificēšanai, ļāva iegūt detalizētākus datus par Latvijas mājsaimniecībām un to tipiem.

Starptautisko organizāciju rekomendācijās ir gan kopīgas saimniekošanas, gan arī tikai kopīgas dzīvošanas vienā mājoklī koncepcijas. 2000.gadā kā viena mājsaimniecība tika skaitīti visi vienā mājoklī dzīvojošie iemītnieki. Savukārt 2011.gadā, ja saimniekoja atsevišķi, vienā mājoklī varēja uzskaitīt vairākas mājsaimniecības. Piemēram, ja pensionāre izīrē studentei vienu sava dzīvokļa istabu, tad šajā gadījumā dzīvoklī tika saskaitītas divas atsevišķas mājsaimniecības – pensionāres un studentes, kamēr 2000.gadā tā tika uzskatīta par vienu kopīgu mājsaimniecību. Datu starpvalstu salīdzināmības nodrošināšanai ir noteikts, ka ES dalībvalstīm 2011.gada tautas skaitīšanas dati par mājsaimniecībām jāpublicē saskaņā ar kopīgas saimniekošanas koncepciju.

 

[1]Dati attiecas tikai uz t.s. privātajām mājsaimniecībām, kuru skaitā neietilpst personas, kuras dzīvo sociālās aprūpes iestādēs vai citās kolektīvās izmitināšanas iestādēs.

Ieteikt