Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieaug

2021. gada sākumā Latvijas darba tirgū no 820,5 tūkst. nodarbinātajiem 25 un vairāk gadu vecumā 41,2 % bija ar augstāko izglītību, liecina 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas1 dati. Kopš 2011. gada tautas skaitīšanas, šis rādītājs ir pieaudzis par 5,2 procentpunktiem. Pērn ceturtdaļai nodarbināto (24,7 %) bija maģistra grāds2, savukārt bakalaura grāds – 12,7 %, koledžas izglītība – 3,1 % un doktora grāds – 0,7 %.

Lielākajai daļai nodarbināto (37,5 %) bija vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība, savukārt profesionālo vai arodizglītību pēc vidējās izglītības ieguvuši 14 %, pamatskolas izglītību – 6,9 %, sākumskolas izglītību – 0,4 % nodarbināto vecumā 25 gadi un vairāk.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars audzis gandrīz visās profesiju grupās

2021. gadā 44,2 % nodarbināto vecumā 25 un vairāk bija vadītāji un speciālisti, 22,7 % bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,8 %) – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 12,6 % – strādāja vienkāršajās profesijās.

Vienkāršajās profesijās nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieauga no 6,3 % līdz 10,5 %, savukārt nodarbināto īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību saruka no 20,3 % līdz 16,7 %.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars samazinājies kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū par 5,8 procentpunktiem, sarūkot no 9,1 % līdz 3,3 %, tajā pat laikā pieaugot nodarbināto īpatsvaram ar pamata vai zemāku izglītību par 5,1 procentpunktiem no 19 % uz 24,1 %.

Augstāka nodarbinātība ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem

2021. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām 25–64 gadu vecumā ar doktora grādu – 92,7 %, ar maģistra grādu – 85,2 %, ar bakalaura grādu – 82,7 %, ar koledžas izglītību – 85,1 %. Starp senioriem, kuri sasnieguši pensijas vecumu (64 gadi), piektā daļa (20,4 %) bija nodarbināti. Starp viņiem saglabājas līdzīga tendence – augstāka nodarbinātība ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem, un turpina strādāt 50 % no doktora grādu ieguvušajiem, 54 % no koledžas izglītību ieguvušajiem, 28,9 % no maģistra grādu ieguvušajiem un 42,3 % no bakalaura grādu ieguvušajiem.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, nodarbināti ir 22,2 % profesionālo vai arodizglītību pēc vidējās ieguvušo, kam seko vidējo izglītību ieguvušie – 18,8 %, pamatizglītību ieguvušie – 10,3 %, sākumskolas izglītību ieguvušie – 4,4 % un iedzīvotāji bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,6 %.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā tiek izmantota administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.

2 Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijai ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”: augstākā izglītība (ISCED 5. - 8. līmenis), profesionālā izglītība pēc vidējās izglītības (ISCED 4. līmenis), vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis), pamatizglītība vai zemāka (ISCED 0.-2. līmenis).


Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Sigita Meldere
E-pasts: Sigita.Meldere@csp.gov.lv
Tālr.: 67366751

Ieteikt