2021. gadā bija nodarbināti 62,5 % iedzīvotāju

2021. gadā Latvijā bija nodarbināti 864,0 tūkstoši jeb 62,5 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 29,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē; apstrādes rūpniecībā; profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, kā arī būvniecībā.

2021. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 864,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 12,7 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 62,7 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem¹ 2021. gadā bija 5,5 tūkstoši (4. ceturksnī – 5,8 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

4. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,8 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,3 % un 59,5 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji

(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē:NBL020 un NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021. gada 3. ceturksnī ES – 60,4 %), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,6 %, savukārt Lietuvā – 65,6 %.

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2021. gada 4. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis samazinājies par 1,7 procentpunktiem

2021. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 27,9 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā 2020. gadā. Nodarbināti bija 48,0 tūkstoši jauniešu (2020. eturksni, samazinājās par 3,3 tūkstošiem jeb 6,3 % un bija 48,8 tūkstoši (2021. gada 3. ceturksnī – 52,1 tūkstotis). Nodarbinātības līmenis samazinājās par 2,1 procentpunktu un 4. ceturksnī bija 28,2 %.

Mazāk nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā 2020. gadā. Arī 2021. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,6 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī, bet par 0,7 stundām vairāk nekā 2020. gada 4. ceturksnī.

2021. gadā 74,8 tūkstoši jeb 8,7 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 11,4 tūkstošiem jeb 1,0 procentpunktu mazāk nekā 2020. gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (64,8 %), vīrieši mazāk – 35,2 %. 22,9 tūkstoši nepilnu darbalaiku nodarbināto vēlējās strādāt vairāk – 10,1 tūkstotis jeb 38,4 % nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu un 12,7 tūkstoši jeb 26,3 % nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu.

2021. gada 4. ceturksnī katrs trīspadsmitais (66,3 tūkstoši jeb 7,7 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 20,6 tūkstošiem jeb 2,1 procentpunktu mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 12,1 tūkstoti jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

4. ceturksnī attālināti strādāja vairāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī

2021. gada 4. ceturksnī 18,8 % (143,7 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti². Tas ir par 4,7 tūkstošiem jeb 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (139,0 tūkstoši jeb 18,0 %) un par 44,3 tūkstošiem jeb 5,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (99,4 tūkstoši jeb 13,1 %). No attālināti strādājošajiem 61,0 % bija sievietes un 39,0 % vīrieši.

Trešdaļa (33,6 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 42,5 % vīriešu un 27,9 % sieviešu. Nedaudz mazāk (30,8 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 19,9 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (15,7 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Attālināti strādājošo darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars darbinieku (darba ņēmēju) kopskaitā pa ceturkšņiem

(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL270c

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (24,2 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (11,6 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 81,6 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 62,7 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 36,6 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, 28,5 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 21,3 % darbinieku, bet viszemākais (8,9 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Attālināti strādāja 45,8 % vadītāju, 41,0 % vecāko speciālistu, 36,5 % speciālistu un 18,2 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2021. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 32,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 16,8 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī – piedalījās 4,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,0 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.

¹ Saskaņā ar regulas 2019/2240 2. pantu.

²Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sandra Ceriņa
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Sandra.Cerina@csp.gov.lv
Tālr.: 67366653