2021. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 62,3 % iedzīvotāju

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 861,6 tūkstoši jeb 62,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem¹ 2. ceturksnī bija 5,1 tūkstotis. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 30,5 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 8,4 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 65,3 % un 59,6 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji

(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan jau desmito gadu nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis vidējo Eiropas Savienībā (2021. gada 1. ceturksnī ES – 58,3 %), 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,8 %, savukārt Lietuvā – 64,8 %.

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2021. gada 2. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis samazinājies par 2,3 procentpunktiem

2021. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 27,6 %, kas ir par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 47,4 tūkstoši jauniešu (2020. gada 2. ceturksnī – 51,0 tūkstotis).

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,6 stundām vairāk

2021. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,7 stundas, kas ir par 0,6 stundām vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš, bet par 0,1 stundu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

 Katrs divpadsmitais (72,4 tūkstoši jeb 8,4 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 4,7 tūkstošiem jeb 0,2 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 9,7 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2. ceturksnī attālināti strādāja mazāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī

2021. gada 2. ceturksnī 21,3 % (158,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti². Tas ir par 17,8 tūkstošiem jeb 3,0 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (140,6 tūkstoši jeb 18,3 %), bet par 9,2 tūkstošiem jeb 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (167,6 tūkstoši jeb 22,6 %). No attālināti strādājošajiem 62,4 % bija sievietes un 37,6 % vīrieši.

Gandrīz trešdaļa (31,9 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 38,4 % vīriešu un 28,0 % sieviešu. 28,4 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 22,8 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (17,0 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (25,5 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (14,2 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica divas trešdaļas (66,5 %) informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (62,8 %) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 38,0 % izglītības nozares darbinieku un 36,5 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (10,7 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Attālināti strādāja 50,7 % vecāko speciālistu, 49,5 % vadītāju, 34,3 % speciālistu un 19,1 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2021. gada 2. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,7 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,6 tūkstošus iedzīvotāju.

¹Saskaņā ar regulas 2019/2240 2.pantu.
²Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sandra Ceriņa
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Sandra.Cerina@csp.gov.lv
Tālr.: 67366653