Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

1. ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 207 eiro mēnesī

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 891 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Mēneša darba samaksas mediāna 939 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada 1. ceturksnī bija 939 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni (860 eiro), tā pieauga par 9,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 702 eiro un gada laikā tā pieauga par 10,1 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums nedaudz straujāks

2021. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 208 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,5 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 3 eiro lielāka (1 211 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks (9,7 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 181 eiro jeb par 11,2 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,0 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā samazinājās – attiecīgi par 1,0 % un 1,1 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

(eiro)

 

2020. g. 1. cet.

2020. g. 4. cet.

2021. g. 1. cet.

2021. g. 1. cet.

pārmaiņas (%) pret

2020. g. 1. cet.

2020. g. 4. cet.

Pavisam

1 102

1 188

1 207

9,5

1,6

privātais sektors

1 103

1 173

1 208

9,5

3,0

sabiedriskais sektors *

1 104

1 223

1 211

9,7

-1,0

vispārējās valdības sektors

1 061

1 194

1 181

11,2

-1,1

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

COVID-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu ietekmē 2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērna gada atbilstošo periodu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 61,3 tūkst. jeb 8,2 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ.

Darba samaksas fonds valstī kopumā nedaudz pieauga – par 0,6 % jeb 14,3 milj. eiro.

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

K

Finanšu un apdrošināšanas darbības

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

C

Apstrādes rūpniecība

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

E

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

O

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

F

Būvniecība

P

Izglītība

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

Q

Veselība un sociālā aprūpe

H

Transports un uzglabāšana

R

Māksla, izklaide un atpūta

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

S

Citi pakalpojumi

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

 

 

Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

2021. gada 1. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums strauji pieaudzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1 139 līdz 1 440 eiro jeb par 26,5 %.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 1. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (716 eiro), izglītības (950 eiro) un mākslas, izklaides un atpūtas (983 eiro) nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs

Grafiks - Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs

 

Latgalē vidējā mēneša alga par 38 % zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē – par 12,5 %. Zemākais pieaugums bija Pierīgā – 6,6 %. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 358 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (842 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 7,92 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021. gada 1. ceturksnī bija 7,92 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 % (2020. gada 1. ceturksnī – 7,39 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,34 līdz 9,90 eiro jeb par 6,0 %, ko ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums par 5,7 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa gandrīz nemainījās (pieaugums 0,02 %).

Lielākā vidējā darba samaksa un straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2021. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 517 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 473 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 207 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk – par 9,9 %, Latvijā – par 9,5 %, savukārt Igaunijā – par 4,9 %.

 

Metodoloģiskā informācija

 

Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

 

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

 

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

 

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

 

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

 

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

 

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts:
Lija.Luste@csp.gov.lv
Tālr.: 67366917

Ieteikt